Turpinām vērtēt, ko pērnais gads mums devis zinātnes attīstībā, šoreiz kārta psiholoģijai. Ja salīdzina to, kā mainās izpratne par cilvēku, un to, cik ātri viens jautājums nomaina otru tehnoloģiju jomā, varētu šķist, ka par cilvēku neko daudz jaunu gada laikā uzzināt nevaram. Taču skaidrs, ka mums jāspēj pielāgoties tam, kā mūsu dzīvi un attiecības citam ar citu ietekmē tehnoloģijas un arvien lielākais informācijas daudzums. Kādi bijuši aizvadītā gada svarīgākie atklājumi psiholoģijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesors Ivars Austers.

"Tēma, kas paliek arvien nozīmīgākā, ir jautājumi par cilvēka un vides mijiedarbību. Tas ir jautājums, kurā nozīmība arvien pieaugs," atzīst Ivars Austers.

Lai arī šī tēma sociālās psiholoģijas un arī daļēji kognitīvās psiholoģijas pētnieku uzmanības lokā bijusi jau sen, tagad daudzu valstu valdības daudz vairāk ir gatavas atbalstīt pētījumus jomās, kur vērā ņem vides aspektus.

"Jautājums par lemšanu ir aktuāls jau vairāk nekā 10 gadus, tikai tagad tas fokuss novirzīsies no tā, kas interesēja senāk,  - kā cilvēki pieņem ekonomiska rakstura lēmumus, tagad saturiski jautājums mainīsies. Arī tēmās, kas tradicionāli ir orientētas uz cilvēka drošību, piemēram, transporta psiholoģija vai autovadītāju uzvedība. Tagad arvien lielāku nozīmi satiksmes psiholoģijas kongresā iegūst sekcijas, kur uzmanība ir vērsta nevis uz to, kā panākt, ka autovadītāji mazāk riskē, bet kā panākt, lai nebrauktu un pārsēstos vilcienā," skaidro Austers.

Mūzikas ietekme uz cilvēka sapratni un izziņu

„Domāšanas procesā ir iesaistīts viss ķermenis un ritma uztvere pati par sevi ir inteliģences forma,” šie vārdi pieder vienam no izcilākajiem mūsdienu amerikāņu  džeza mūziķiem – Vidžejam Aieram.

Kāds teiks, ka mēs mūziku uztveram ar dzirdi, kāds – ar sirdi, vēl kāds – ar prātu. Visi šie komponenti darbojas, kad skan kāda melodija. Bet kā cilvēks, tā teikt, apstrādā šo mūziku, kad ir to uztvēris, un kādas emocijas tā raisa – šie jautājumi jau ilgstoši ir nodarbinājuši pētniekus. Kā mēs uztveram mūziku un kā tā ietekmē mūsu sapratni un izziņu, stāsta Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.