Par to, ka koronavīrusa dēļ mainās mūsu katra ikdienas dzīve, jautājumu nav - karantīna un pašizolācija liek pārskatīt dienas un darbu kārtību ikvienam. Bet kā tas ietekmē zinātni un zinātniekus?

Pētnieki atzīst, ka šobrīd darbu turpina attālināti, pirmām kārtām pievēršoties teroētiskiem darbiem, rakstu vai projektu rakstīšanai, kas iepriekš atlikts. Darbs laboratorijās šobrīd lielākoties ir apturēts. Tāpat uzrunātie zinātnieki atzīst, ka ilgtermiņā šī situācija ieviesīs arī korekcijas viņu ikdienā un zinātniskajā darbā kopumā.

"Viens no lielākajiem izaicinājumiem visiem zinātniekiem ir konferences. Šobrīd par tām ir maza skaidrība, gandrīz visas ir atceltas, dažas pārliktas, bet konferences ir iespēja parādīt sevi un iepazīties ar citiem, iespēja gūt kontaktus jauniem projektiem un sadarbībai. Arī bieži tas ir rezultatīvais rādītājs projektos. Ja tā rezultatīvā rādītāja nav, jautājums, kas notiks ar šo pusi," vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa.

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs skaidro, ka darbu organizē no mājām un tiešsaistē un viņa darba priekšrocība ir tā, ka strādā teorētiķu grupā.

"Visi strādājam tiešsaistē. Protams, ir grūtāk kolēģiem, kuri tiešais zinātniskais darbs ir saistīts ar iekārtu darbināšanu un eksperimentālām lietām. Esmu  tiešā saziņā ar kolēģiem no eksperimentālajām laboratorijām Vācijā un Lielbritānijā, tur tiek uzturētas minimālas funkcijas, lai atslēgiekārtas turpinātu funkcionēt, bet ir liels daudzums ar uzkrātiem datiem. ir pat tāds zināms optimisms, ka pielāgojušies sadzīves ierobežojumiem, būs vairāk fokusa un enerģijas, lai iesāktās idejas apstrādātu," atzīst Vjačeslavs Kaščejevs.

Rīgas Stradiņa Universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docente un RSU Onkoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa arī bilst, ka šis ir labs laiks, lai rakstītu rakstus un projektus. Laboratorijā darbi šobrīd ir apturēti.

"Laboratorijā visi darbi ir vai nu pabeigti vai apturēti. Šūnas ir iesaldētas. Ja pati laboratorija ir ļoti tīra un diezgan sterila, teorētiski darbi varētu neapstāties, bet jāņem arī vērā, ka darbinieki uz darbu dodas ar sabiedrisko transportu, kas ir papildus risks. Tāpēc  ņemot vērā visus ieteikumus, mūsu laboratorijā ir apstādinājusi "slapjos darbus".  Visi lielākoties strādājam no mājā," stāsta Inese Čakstiņa.

Latvijas iedzīvotāju medijpratība

Medijpratība, avotkritiskā pieeja, kritiskā domāšana - šie termini izskan aizvien biežāk, un ne bez pamata. Kad sabiedrība saskaras ar nebijušiem apstākļiem vai teju jebkādiem jauninājumiem, sākas viltus ziņu un sazvērestības teoriju uzvaras gājiens. Šādās reizēs tiekam aicināti domāt kritiski un izvērtēt informācijas avotus, un tas bijis aktuāli gan koronavīrusa, gan 5G interneta, gan citos gadījumos. Ko tad sevī ietver vārds “medijpratība” un kādus datus par Latvijas iedzīvotāju medijpratību uzrāda pētījumi, stāsta komunikācijas zinātnes doktore, Latvijas Universitātes pasniedzēja un pētniece Klinta Ločmele. 

Tātad avotkritiskā pieeja ir daļa no medijpratības, un to sarunā apstiprina Klinta Ločmele. Visa pamatā ir kritiskā domāšana. Ja mēs uzlūkotu šos jēdzienus kā koku, tad kritiskā domāšana būtu saknes un medijpratība – viens no koka atzariem. Vēl tiek lietots vārdu salikums „mediju ekoloģija”, un termins „ekoloģija” te ienācis no dabas zinātnēm.

Latvijā par terminu „medijpratība” vairāk sāka runāt tieši kopš 2014. gada, lielākoties saistībā ar Krimas okupāciju un viltus ziņām. Savukārt pēc Latvijas Republikas Kultūras ministrijas iniciatīvas 2017. gadā pirmo reizi tika veikts Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums, jo līdz tam šādu publiski pieejamu un drošticamu datu nebija. Pēc divarpus gadiem, 2019. gadā, radusies iespēja salīdzināt medijpratības izmaiņu rādītājus Latvijas Zinātnes padomes projekta ietvaros par Latvijas mediju ekoloģiju. un tas uzrādījis būtiskas izmaiņas. Jautājumā par to, vai Jums ir viegli atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, safabricētas vai maldinošas, 2017. gadā apstiprinoši atbildēja 40% respondentu, kamēr 2019. gadā tas bija jau 51%.