Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas pasaulē teju pusgadsimta laikā ir sarukušas vidēji par 68 procentiem, tāds bija nesen publiskotā Pasaules dabas fonda Dzīvās planētas ziņojuma secinājums. Dabas izzušanas ekonomiskā ietekme pasaulei izmaksās vismaz 479 miljardus dolāru gadā - līdz 2050. gadam tie būs aptuveni 10 triljoni dolāru, liecina ziņojums.

Par kritisku situāciju vēstīja arī ANO ziņojums par dabas daudzveidību. Šo ziņojumu secinājumi nav pārsteidzoši – par ļoti būtiski dabas daudzveidības samazināšos ANO un Pasaules Dabas fonds ziņojis jau iepriekš. Ko šie ziņojumi nozīmē, kuru sugu populācijas ir visapdraudētākās, kā uz pasaules fona izskatās Latvija un kāda ir dabas daudzveidības nozīmē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Baltijas vides foruma eksperte Anda Ruskule. Sazināmies arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi.

"Nešaubīgi, ka bioloģiskās daudzveidības krīze noteikti dos atsitienu dažādiem biznesa sektoriem dažādās vietās pasaulē dažādām cilvēku grupām. Noteikti var norādīt to, ka tā būs virzība nevienlīdzībā, tā būs virzība lielākā nabadzība. Tas ir runājot par globālo līmeni," vērtē Jānis Rozītis.

"Ja mēs nonākam līdz Latvijai, visos jautājumos saistībā ar dabas daudzveidību mēs varam teikt, ka esam spoguļattēls miniatūrā globālām tendencēm. Vai mēs runājam par to, kas notiek Latvijā ar sugām un dzīvotnēm, kādas ir šīs problēmas, kāpēc Latvijā, piemēram, dabas daudzveidība samazinās. Tie ir tie paši jautājumi, protams, citos mērogos un citā redzējumā,"turpina Jānis Rozītis.

Rozītis skaidro, ka šobrīd visvairāk dabas daudzveidība sarūk Dienvidamerika, tur kritums ir 94%, Eiropā tie ir 24%. bet Rozītis uzskata, ka optimismam nav pamata, jo Eiropas daba jau ir noplicināta.

"Ja paskatāmies uz citiem pētījumiem un citām analīzēm, kas rāda kurā vietā pasaulē ir šobrīd salīdzinoši dabiskāka un neskartāka daba, tās lielākās vērtības ir tieši Dienvidamerika. Tur šis kritums ir milzīgs. Ja paskatāmies uz Eiropu, Eiropa ir sarkana, mums ir absolūti tādā dabas ekspertu, vides zinātnes skatījumā degradēta ainava no ekosistēmu vērtībām. Mums tas kritums ir mazāks, bet mēs esam, iespējams, savu dabu noplicinājuši jau pirms 100 - 200 gadiem," norāda Jānis Rozītis.

Raidījuma viesi vērtē, ka tuvākajos 5-10 gados nāksies pieņemt vēl krasākus lēmumus kā līdz šim saistītbā ar dabas daudzveidības saglabāšanu.

Putnu olu zagļi

Latvijā vēl nav novēroti tik apmāti savvaļas putnu olu tīkotāji, kā tas ir Anglijā, bet  ja šādi kolekcionāri atbrauc uz Latviju un vēlas iegūt trofejas no mūsu putnu sugām, vai tas ir apdraudējums putnu sugu saglabāšanai?

Dziedātājputns, nedaudz lielāks par zvirbuli - tā ir brūnā čakste, kas Latvijā ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Visā Eiropā brūnā čakste ir īpaši aizsargājama suga, un Lielbritānijā tā, iespējams, ir izmirusi. Kā stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, tie cilvēki, kuri britu salās  regulāri vāc savvaļas putnu olas vai nu kolekcijām vai, lai pārdotu tās tālāk, ir „palīdzējuši”  šai sugai izzust no Apvienotas Karalistes.

Latvijā sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzēts, ka visu sugu putnus  ir  aizliegts mērķtiecīgi ķert un nogalināt (izņēmums ir medības atļautā laikā un vietā noteiktām sugām), apzināti traucēt un postīt to dzīvotnes, apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas. Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis stāsta, kāda ir mūsu ornitologu un dabas  gidu atbildība, rīkojot ekskursijas pa dabas takām vai uz putnu vērošanas vietām.