Nesen notikusī dabasgāzes noplūde Baltijas jūrā, kas saistīta ar gāzes vada "Nord Stream" plīsumiem, radījusi jautājumus, kas notiek tajā jūras daļā, kas mūsu acīm ir slēpta. Vairāku desmitu metru dziļumā jūrā atrodas ne tikai gāzes vads, bet arī interneta kabeļu vēja turbīnu zemūdens daļas un citi infrastruktūras objekti. Tas arī rada jautājumus gan par jūrā esošās infrastruktūras drošību, gan arī par to, kādu ietekmi sašķidrināta dabasgāzes noplūde var radīt jūras organismiem. Par to saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra un Valsts Vides dienesta Ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.

Šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu saistībā ar gāzes noplūdi Baltijas jūrā no gāzes vada "Nord Stream", kas var ietekmēt klimata izmaiņas.

"Metāna noplūdes ūdens vidē - okeānā vai jūrā nav nekas jauns vai pārsteidzošs, jo metāns veidojas ilgā periodā no atmirušajām organiskajām vielām pie noteiktas temperatūras un spiediena," skaidro Māris Skudra. "Ir pierādīts, ka metāna noplūdes notiek. Tas ir ap naftas urbumiem vai dažādiem fosilo kurināmo ieguves urbumiem.

Fakts, ka metāns nonāk ūdens vidē, nav nekas pārsteidzošs, jautājums ir par apjomiem. Ja ap urbumiem apjomi ir salīdzinoši mazi (..) un nevar novērot ūdens virsmā paaugstinātu metāna daudzumu. Ceļā no jūras grunts līdz ūdens virsmai ir izšķīdis. Pavisam cits stāsts ir, ja ir šāda veida avārijas un tie apjomi ir nesalīdzināmi lielāki.

Nav laika metānam izšķīst un tas nonāk atmosfērā un atšķirībā no CO2 gāzes, ko lielākā daļa zina, ka tā ir siltumnīcefektu izraisoša gāze, metānam ietekme ir vairākas reizes lielāka, jo metāns kā savienojums labāk aiztur atmosfērā siltumu, kas savukārt veicina klimata pasiltināšanu."

Māris Skudra vērtē, ka nomācoši lielākā daļa metāna izplūda atmosfērā, jo apjoms bija tik liels. Metāns ne īpaši labi šķīst ūdeni, sliktāk nekā skābeklis, gandrīz divas reizes sliktāk. 

"Šī noplūde tiek uzskatīta par lielāko pasaulē, kāda ir bijusi pasaulē no viena avota," norāda Māris Skudra.

Evija Šmite skaidro, ka pagaidām nav konstatētas beigtas zivis sprādziena vietās, bet vēl jāpēta ietekme.

"Apstākļu sakritības dēļ ietekme uz jūras organismiem ir salīdzinoši maza un lokāla," atzīst Evija Šmite.

Metāna veidošanas govju organismā

Pēc statistikas datiem pasaulē ir apmēram miljards govju, kuru organismā rodas metāna gāze, kas savukārt ir viens no globālās sasilšanas cēloņiem. Vai tiešām  lauksaimniecībā izmantotie atgremotājdzīvnieki govis, aitas un kazas ir lielākie, tā teikt, metāna ražotāji?

Kā  dzīvnieka organismā veidojas metāns un cik lielā daudzumā tas nonāk atmosfērā, un kā ierobežot tā rašanos, par to iztaujājam Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Dzīvnieku zinātņu institūta direktori un vadošo pētnieci Diānu Rusku.

Visupirms īsais kurss gotiņas vēderā. Kā zināms, atgremotājdzīvniekiem ir daudzdaļīgs kuņģis, kas sastāv no  četriem kambariem – spurekļa, acekņa, grāmatnieka un glumenieka. Noplūktā zāle vispirms nonāk spureklī  un tur arī veidojas minētas metāns. Par to turpina Diāna Ruska.

Ja parasti metāna izdalē tiek vainoti, vienkāršoti sakot, govju purkšķi, tad tas nebūs īsti korekti, jo metāns vairāk izdalās elpošanas un  atgremošanas procesā. Tikai 5% metāna nonāk atmosfēra ar dzīvnieka izvadgāzēm un fekālijām. Diāna Ruska teic, ka tomēr govis, aitas un kazas šobrīd nevar vainot kā galvenās metāna „ražotājas”.