Dažādu iežu un minerālu mums apkārt netrūkst, tikai reto no tiem var saukt par dārgakmeni. Dārgakmeņi un rotakmeņi - kā tie veidojas un kā atšķiras no citiem iežiem? Kurus no šiem vērtīgajiem akmeņiem var atrast arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Muzeja eksperte un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Vija Hodireva.

"Dārgakmeņi ir tie skaistie minerāli, kas arī sastopami dabā un kam ir ļoti skaistas īpašības. Tātad viņi ir īpaši, caurspīdīgi, krāsaini, varbūt reti sastopami.

Un man ļoti gribētos, lai latviešu valodā mēs ieviešam vārdu rotakmeņi. Ar ko tie atšķiras no dārgakmeņiem? Faktiski ar to, ka tie nav tik caurspīdīgi. Krāsas ir ļoti skaistas, dažādas – zaļas, zilas, sarkanīgas un vēl visādas. Bet tie nav caurspīdīgi kristāli. Tos mēs lietojam rotās, lietojam apdarē, suvenīros,” skaidro Vija Hodireva.

“Laikam jau tas dārgums vai tā vērtība ir atkarīga no tā, cik daudz daba mums ir šīs vielas. Jā, ir ļoti retas vielas, kas sastopamas dabā un skaistos kristālos, tad ir arī diezgan daudz tādu vielu, kas ir gandrīz vai veseli slāņi, kurus var atrast un sameklēt, un iegūt. Tas daudzums arī nosaka to vērtību,” turpina Vija Hodireva.

Vai arī Latvijā ir atrodami minerāli, kurus iespējams pārvērst dārgakmeņos?

“Ja prasa, vai mums ir dārgakmeņi dabā, es vienmēr saku, jā, mums ir. Bet papildus jautājums ir, cik daudz un cik lieli. Vai no tiem mēs tiešām varam rotas taisīt? Par dārgakmeņiem es runāju.

Mums ir gan cirkoni, gan turmalīni, gan granāti, ir mazliet koronas topāzs. Tie ir minerāli, kurus lieto dārgās rotās. Jā, tie ir sastopami Latvijā, bet smilšu graudiņa lielumā.

Mums ir granāta smiltis mums ir cirkona koncentrāti, bet rotas laikam no tiem nevarēsi uztaisīt,” atzīst Vija Hodireva.

Tas, kāpēc Latvijas dabā šie minerāli ir tikai smilšu graudiņa lielumā, ir atkarīgs no ģeoloģiskajiem apstākļiem

Iespēja atrast pērli Latvijā ir tuvu nullei

Kurš gan no mums, staigājot gar jūras krastu, nebūs vēlējies smiltīs atrast dzintara gabaliņu. Tāpat gadsimtiem ilgi bijis vilinājums ieraudzīt kaut ko vērtīgu un mirdzošu arī upēs un ezeros, kur mīt pērli sargājošās gliemenes. Tomēr, zinot reālo situāciju, izskatās, ka šie stāsti lēnām kļūst par vēsturi, jo arī pērles un to saimnieces gliemenes arvien vairāk attiecināmas uz aizgājušiem laikiem. Vai Latvijā no kādas upes vēl varēsim izcelt spožu gliemeni, skaidro Latvijas Dabas Pētnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, malakologs Edgars Dreijers.

“Diemžēl Latvijā vairs pērles nav atrodamas, jo pērļgliemeņu ir palicis maz un varbūtība, ka kādā no tām izveidojas pērle, ir tuva nullei,” atzīst Edgars Dreijers.

Malakoloģijas kā zooloģijas apakšnozares galvenais izpētes objekts ir gliemji, un pie tiem pieskaitāmas arī pērļgliemenes, kurās daudzi rotu kārotāji centušies un joprojām cenšas atrast pērles. Taču, atsaucoties Edgara Dreijera teiktajam, Latvijā tas nav iespējams.

Ziemeļu upespērlene bijusi sastopama pie mums jau kopš tiem laikiem, kad no Latvijas teritorijas atkāpies ledus. Diemžēl 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pērļgliemenēm sākuši veidoties ne tie labākie dzīves apstākļi, un laika gaitā nelabvēlīgo faktoru ietekme tikai pastiprinājusies. Edgars Dreijers iepazīstina, cik bieži Latvijā sastopamas pērles veidojošie gliemji un kādi nosacījumi sekmējuši tieši pērļgliemeņu populācijas samazināšanos.