12. februāris ir Darvina diena, kad pasaulē atceras un izceļ Čārlza Darvina devumu zinātnē, godinot britu dabas pētnieku, kurš ar savu evolūcijas teoriju mainīja veidu, kā uztveram pasauli, dzīvo dabu un cilvēka lomu tajā.

Zinātnes attīstība fundamentāli grāvusi nevienu vien uzskatu, kas gadu simtiem un pat tūkstošiem valdījis dažādās sabiedrībās. Einšteins parādīja, ka laiks ir relatīvs, Koperniks un pirms tam Aristarhs uzstāja, ka Zeme riņķo ap Sauli, nevis otrādi, bet Darvins nocēla no pjedestāla cilvēku un nolika zināmā mērā līdzās pērtiķim, radot savu evolūcijas teoriju. Kāds ir Čārlza Darvins sniegums zinātnē, cik aktuālas ir Darvina hipotēzes par cilvēka un dzīvnieku izcelsmi, klasifikāciju un dabisko atlasi un kā šis izcilais pētnieks mainīja pasauli 19. gadsimtā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes pētnieks Artis Svece, Latvijas Universitātes profesors, mikrobiologs un ģenētiķis Īzaks Rašals un dzīvnieku aizstāvības projekta "Zootehnikums" veidotājs Sandris Ādminis.

Darvina atklājumiem par godu "SkeptiCafe" un "Zootehnikums" aicina 12. februārī  pulksten 19 bārā "Aleponija" uz pasākumu par dabas vēsturi un zinātnes nākotni "Evolucionējam kopā!". Sarunā piedalīsies filozofs Artis Svece un paleontologs Jurijs Ješkins. 

Zilaļģes jeb dzīvības pirmsākumi uz Zemes

Ja Darvina laika sabiedrībai bija grūti pieņemt uzskatu, ka cilvēks ir cēlies no citiem dzīvniekiem un tādējādi nav vērtējams kā augstāka dzīvības forma, tad pilnīgi nepieņemams uzskats būtu tolaik apgalvot, ka par dzīvību uz Zemes jāpasakās baktērijām.

Skābeklis pirmsākumos bija toksisks elements, kura vidē visi mikroorganismi nespēja izdzīvot,  bet zilaļģes bija tās, kas piemērojās dzīvei skābekļa vidē.

Par dzīvības rašanās vēsturi stāsta bioloģijas doktors Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš. Runa ir par miljardiem gadu senu pagātni, kad vēl nebija skābekļa un daudzas sīkbūtnes, vienkāršas pēc uzbūves un ar mazām eksistences prasībām, dzīvoja un izdzīvoja, bet laiki mainījās un šīm dažādām sīkbūtnēm nācās izdzīvot skābekļa vidē. Un te ir jārunā par cianobaktērijām jeb zilaļģēm, kurām evolūcijas procesā bija liela nozīme skābekļa atmosfēras radīšanā uz Zemes.

Bet pirms pētām, kā zilaļģes iedzīvojas uz Zemes, Jānis Liepiņš skaidro to senāko būtņu dzīvesveidu, proti, ielūkosimies vietās, kur pirms vairākiem miljardiem gadu mita un vēl aizvien uz zemes mīt arheji jeb īpašas vienšūnu baktērijas.