Attēliem ir tikpat liels spēks kā rakstītam vārdam. Reizēm viens attēls var pateikt vairāk nekā garš teksts. Diemžēl un par laimi mēs dzīvojam attēlu laikmetā. Mūsdienās, kad internetā vieglāk pasniegt saturu ar vizualizācijām nevis teksta blāķiem, aug arī iespējas manipulēt ar auditoriju. Kādos ceļos un neceļos mūs vēsturē un šodien aizved datu vizualizācijas, skaidro "Datu skolas" vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva.

"Parasti datos meklējam sevi, ne katra datu vizualizācija jebkuram būs interesanta. Pat tad, ja tajā būsiet ieguldījuši daudz laika un kreativitātes. Stāsts vienmēr ir par klausītāju. Datos vienmēr meklējam sevi. Neatkarīgi no tā, kāds ir izvēlētais vizualizācijas formāts, tieši stāsts būs tas, kas padarīs to interesantu," skaidro Nika Aleksejeva.

Tāpat viņa atzīst, ka manipulācija jebkurā datu vizualizācijā ir klātesoša, sākot ar to, ka jebkura datu vizualizācija ir kādu mērījumu vai skaitļojumu rezultāts.

"Jau kaut kāda informācija ir pazudusi tulkojumā, jo ne visu mēs varam nomērīt 1:1 kā ir realitātē un arī mūsu skaitļojumi nav tik precīzi, lai kaut kas tajos nepazustu. Tad nāk trešais līmenis - vizualizācija un viss konteksts, kas tai ir apkārt," norada Nika Aleksejeva.

Pētniece arī min, ka slikts tonis skaitās, ja vizualizācijas izmanto "papagaiļkrāsas".

"Ja izmantojam gatavās paletes, tur mēdz būt ieliktas septiņas krāsas, desmit. Ja ir stabiņveida diagramma un tā ir gara, sanāk, ka ik pēc 10 vērtībām sāk atkārtoties krāsas un ir grūti izšķirt," bilst Nika Aleksejeva. "Tāpat kognitīvajās zinātnēs daudz strādā ar tā saukto krāsu aklumu, cilvēki, īpaši datoru ekrānos krāsas redz citādi. Ir speciālas krāsu paletes (..) tiek strādāts tiek toņiem.

Runājot par krāsām, labā prakse ir neizmantot pārāk daudz bez vajadzības un ja ir nepieciešams parādīt atšķirības vai uzsvērt kāda sektora svarīgumu, tad visu iekrāsot zilos toņos, bet vienu, par kuru runājat, kam jāpievērš uzmanība, oranžu vai sarkanu.

Tas pievērš uzmanību, lai arī parādiet citus datus. Jautājums, vai liekat pareizos akcentus? Jebkurām vizuālajām rāmēšanām nāk līdzi arī atbildība: no vienas puses, esat stāstnieks, no otras puses, šajā stāstā, ja izliekaties, ka rādāt datus, kādi tie ir, var radīt maldīgu priekšstatu. Cilvēks paļaujās, ka esat objektīvs, lai gan patiesībā jau dodat lasītājam kaut kādu zināmu priekšstatu."

Kādam mērķim kalpoja ilustrācijas viduslaiku manuskriptos?

Sākot ar izceltiem iniciāļiem līdz miniatūriem attāliem - ilustrācijas viduslaiku manuskriptos kalpoja dažādiem mērķiem. Par ilustrāciju nozīmi stāsta Latvijas Universitātes  Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja un vadošā pētniece Aija Taimiņa. Vai tās bija alegorijas, līdzības vai reālistiski zīmējumi un vai palīdzēja izprast tekstu lasītnepratējiem?

Vēl ilgi pirms senajiem domātājiem parādījās attēls. Te runājam par tūkstošgadīgiem zīmējumiem uz alu sienām. Bet  šoreiz kopā  ar grāmatu vēsturnieci skatām laika posmu pirms pirmajām iespiestajām grāmatām, tas līdz 16. gadsimta sākumam, un pētām, kā ilustrācija palīdz, skaidro un parāda grāmatā esošo tekstu.

Attēli kā ideālas formulas ir kalpojuši gan inkunābulu izdošanas laikos, tas ir, grāmatās pirms Gūtenberga iespiedmašīnas  izgudrošanas  1500. gadā, gan arī vēlāk, kad rakstīts vārds jau tika iespiests tipogrāfijā, bet ir jautājums, vai šādam attēlam var ticēt – vaicā Aija Taimiņa un  tūlīt arī rāda atbildi ar 15. gs. beigās radītu identisku ilustrāciju Sīrijas pilsētas Damaskai un Itālijas pilsētas Mantujai.