Dažādības vadība ir pieeja, kas pēdējā laikā kļuvusi populāra organizāciju kultūrā. Runa vairs nav tikai par sieviešu un vīriešu vienlīdzību, bet arī kultūras, etnisko, reliģisko piederību, ādas krāsu, vecumu, seksuālo orientāciju, dažādām personības iezīmēm. Ieviest šādu pieeju varētu prasīt lielus laika un arī naudas resursus, taču, kā izrādās, pētnieki ir secinājuši – ieguldītie resursi atmaksājas. Kāpēc dažādībai ir nozīme un ko tad īsti ar to iegūstam vai zaudējam, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro sociālatropoloģe un dažādības vadības pētniece Agnese Cimdiņa un “Swedbank” personāla pārvaldes vadītāja Agita Jēkabsone.

“Biznesam nav nākotnes bez dažādības,” uzskata Agnese Cimdiņa. “Mēs dzīvojam tik strauji mainīgā multikulturālā pasaulē, mēs neesam tikai vietējais tirgus, izolēts no ārpasaules.

Mums ir jāsaprot, kā domā mūsu klienti vairākās pasaules malās, kā domā dažādās sabiedrības grupas, mums ir jāintegrē šīs dažādības savā uzņēmumā, ja vispār gribam būt konkurētspējīgi.”

Viņa arī norāda, ka inovācijas neveidojas vienveidīgā vidē un vēlas vilkt paralēles starp dažādību un klimata pārmaiņām, kas ir vēl izteiktāks izaicinājums.

“Tikai pārvēršot klimata un dažādības problēmas un izaicinājumus iespējās, mēs varam rast risinājumus. Ja bizness neredz iespējas, kā augt šajos jaunajos iespēju laukos, jaunas pārmaiņas nebūs, vērtē Cimdiņa.

Starp indiešu kopienu un norvēģiem: Lovelēnas Rielas Brennas pieredze Norvēģijā

Latvijā, Norvēģijā un citās Eiropas valstīs organizāciju vidē pamazām ienāk jauns termins – „dažādības vadība”, lai gan pati dažādība ir pierasta ikdienas parādība. Kas ir dažādības vadība, ko tā piedāvā organizācijām un uzņēmumiem un kāpēc dažkārt tā vadītājiem varētu būt neērta stāsta Lovelēna Riela Brenna (Loveleen Rihel Brenna).

Lovelēna ir dzimusi Indijā, piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Norvēģijā, uzaugusi starp indiešu kultūru mājās un norvēģu kultūru apkārtējā vidē un starp trim reliģijām – hinduismu, sikhismu un kristietību. Laulības šķiršana ar indiešu vīrieti Lovelēnai radījusi plaisu ar vietējo imigrantu kopienu, kura no sievietes novērsusies. Visbeidzot viņa izjutusi, ka nav pietiekama norvēģiete norvēģiem, ne arī pietiekama indiete indiešiem. Tas viss raisījis daudz jautājumu par savu identitāti, lai pietuvotos savas personības kodolam. Lielākā daļa cilvēku ikdienā koncentrējusies uz atšķirīgo, bet Loveleen bijis svarīgi meklēt līdzīgo, jo cilvēka identitāti nenosaka tikai nacionālā piederība vai dzīve ratiņkrēslā.

2012. gadā Loveleen dibinājusi kompetenču centru dažādības vadībai, un pagājušajā gadā saņēmusi nacionālo ISO standartu dažādības vadībā. Tieši tāpat viņa raksta grāmatas, piedalās dažādās konferencēs un izglīto citus dažādības vadītājus.