Kabatas izmēra pašgatavotas grāmatiņas vai mazas papīra lapiņas, kas varot pasargāt to nēsātāju no ļaunas acs. Debesu grāmatu tradīcija izplatīta daudzviet pasaulē, tās ceļojušas līdzi karavīriem kā amuleti vēl pat 20. gadsimta pasaules karos. Iepazīstam šo folkloras mantojumu kopā ar folkloristu Aigaru Lielbārdi, kura nesen tapušajā monogrāfijā, veltītā buramvārdiem, vieta atvēlēta arī šādiem neparastiem amuletiem.

Nepaies ne mirklis, un būsim sasnieguši gada augstāko virsotni - vasaras saulgriežus. Šajā laikā mūsu senči īpaši piedomājuši par māju un lopu aizsardzību pret ļauniem gariem un Jāņos dedzinājuši ugunskurus mošķu aizbiedēšanai, tādā veidā sagaidot saullēktu.

Tas viss  vēl priekšā, bet šodien paraudzīsimies uz dažādiem veidiem, kā senāk un joprojām cilvēki stiprinājuši sevi un savus tuvākos. Viena no šādām iespējām vairāku gadsimtu garumā bijusi debesu grāmatas - papīra lapiņas, uz kurām rakstīti gan buramvārdi, gan svēto rakstu vārdi. Kādos gadījumos lietoja debesu grāmatas un kā radies šāds nosaukums? Folklorists Aigars Lielbārdis būs mūsu viesis raidījuma otrajā daļā, tad noskaidrosim tuvāk.

Mūsu senču aizsardzība pret dažāda veida ļaunumu

Čūsku vārdi, pīlādzis pret lietuvēnu, sudraba lode pret raganām - par darbībām pret reālo un mītisko pasauli latviešu tautas ticējumos un ierašās stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Sandis Laime. 

„Velnu ar svina lodi nevarot nošaut, bet tikai ar zelta vai sudraba lodi.” Tā skan viens no daudzajiem mūsu senču ticējumiem par dažādiem iedarbības līdzekļiem pret nevēlamām būtnēm gan no šīs, gan garu pasaules.

Vārdi, priekšmeti vai dažādas darbības – visai plašs arsenāls, kas bija krājumā latviešiem, lai pasargātos no ļauna. Un kopā ar   LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieku Sandi Laimi meklējam skaidrojumu šo vārdu un darbību lietošanai. Sandis Laime uzskata, ka daļa darbību ir visai racionāli pamatotas, piemēram, vampīru aizbaidīšanai ar ķiploku, vai tikšanai vaļā no vadātāja.