Tieši pirms 100 gadiem, 1920.gadā, uz pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas parlaments – Satversmes sapulce, tā aizsākot demokrātijas tradīciju Latvijā. Šobrīd Latvijā atzīmē Demokrātijas nedēļu. Iepriekš tika plānoti daudz un dažādi pasākumi, lai atzīmētu kā Satversmes sasaukšanas simto gada dienu, kā arī svinētu 4. maiju kā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu.

Šodien saprotamu iemeslu dēļ vairums no šiem pasākumiem ir atcelti, taču nepieciešamība runāt un vērtēt aizvien paliek. Cik pašpietiekama vai trausla ir demokrātija un vai tā aizvien ir labākais veids kā pārvaldīt valsti, vērtē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents, Eiropas sociālā pētījuma nacionālo koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins, šīs pašas fakultātes vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs un vēsturniece, Londonas Ekonomiskās augstskolas pasniedzēja Una Bergmane. Raugoties no šībrīža situācijas arī vērtējam, vai ārkārtas stāvoklis neierobežo demokrātiju tik ļoti, ka tā jau kļūst ierobežota?

Svētku svinēšanas nozīme valstiskās piederības veidošanā

Svētku svinēšana šķiet neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tādā veidā simboliski paveram priekškaru un novelkam robežu starp “parastu” un kādu īpašāku dienu. Kopā sanākšana un svētki ir iespēja arī vairāk justies piederīgam savai valstij un apzināties savas saknes. Bet vai svinēšana ir būtiskākais faktors, lai mēs izjustu piederību Latvijai, un vai piederības sajūta var mainīties apstākļos, kad lielā pulkā kopā sanākt nevaram? Svētku svinēšanas nozīmi valstiskās piederības un nacionālās identitātes veidošanā skaidro Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece, socioloģe Anna Stepčenko, kā arī komunikācijas radošā direktore Una Rozenbauma.