Mūsdienās netrūkst daudz un dažādu ieteikumu, kā pareizāk un veselīgāk ēst un kādas tik diētas būtu jāievēro, lai sasniegtu vēlamo mērķi - kāds nu kuram tas būtu. Taču kādas bija diētas agrāk? Kad cilvēki sāka pievērst uzmanību noteiktam ēšanas režīmam un kur viņi smēlās zināšanas, lai atrastu sev šķietami labāko ēšanas režīmu? Diētu vēsturei pievēršamies kopā ar Rīgas Stradiņa Universitātes asociēto profesori, Sporta un uztura katedras docētāju, dietoloģi Lailu Meiju un ārsti - psihoterapeiti, pieaugušo un bērnu psihoanalītiķi Silviju Lejnieci.

Fizisko aktivitāšu pētījums četros Latvijas novados

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai aizvadītie mēneši un nedēļas saistīti ar būtiskiem jaunumiem pētniecībā. Iesaistoties Eiropas mēroga projektā par iedzīvotāju fiziskajām aktivitātēm un miega kvalitāti, gūti sākotnējie rezultāti, un tie ļauj izdarīt secinājumus, cik daudz kustamies, cik labi guļam un kā izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona. Un vēl pavisam nesen durvis vēris Veselības aprūpes sportā izpētes centrs, kas ļautu turpināt pētniecību un studējošajiem no augstskolas iziet ar vērtīgu praktisko pieredzi. Par fizisko aktivitāšu pētījumu četros Latvijas novados un iespējām veikt tālākus pētījumus sporta zinātnē stāsta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studiju prorektore Andra Fernāte un akadēmijā jaunizveidotā Veselības aprūpes sportā izpētes centra vadītāja, vadošā pētniece Anna Zuša.

EUPASMOS jeb “Eiropas fizisko aktivitāšu un sporta monitoringa sistēma” - tas ir projekts, kurā līdztekus daudzām citām Eiropas valstīm iesaistījusies arī Latvija, konkrēti Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Projekta mērķis - iegūt salīdzināmus, pamatotus un drošus datus par eiropiešu fiziskajām aktivitātēm. Latvijā, aptverot visus reģionus, dati iegūti Kuldīgā, Jelgavā, Madonā, Ludzā un Rīgā, un tālāk plānots turpināt datu padziļinātu apstrādi, lai nonāktu pie galējiem rezultātiem.

Projekta turpinājumā tiks radīta arī speciāla publiski pieejama platforma, kurā varēs iepazīties ar katras valsts datiem. Tie varētu noderēt gan, lai zinātniski pamatoti plānotu politiku fizisko aktivitāšu veicināšanas jomā visā Eiropā, gan rekomendācijām iedzīvotājiem. Tāpēc te liels paldies jāsaka visiem pētījuma dalībniekiem, un Latvijas datu bāze tiek veidota no 370 dalībnieku datiem. Bet pētniecību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā noteikti aizvien labāk būs iespējams attīstīt arī jaunā un modernizētā Veselības aprūpes sportā izpētes centrā.

Tuvākajā laikā gaidāms arī papildinājums ar kognitīviem Vīnes testiem psihofizioloģiskai pārbaudei un citām iekārtām. Akadēmijas pārstāves cer, ka nākotnē šis centrs līdztekus zinātniskai izpētei varētu būt kā platforma arī sportistu sagatavošanai sacensībām un rehabilitācijai. Studējošo atsaucība un interese ir liela, un centrs rada iespēju no augstskolas iziet ar stabilu un kvalitatīvu zināšanu un praktisko iemaņu bāzi.