Gadu mija mūs iepriecināja ar kādu lielisku notikumu Visuma izpētē - veiksmīgi savā misijā devies kosmosa izpētēs vēsturē lielākais teleskops, kura uzdevums būs palīdzēt rast atbildes uz fundamentāliem jautājumiem un pamanīt pašus tālākos Visuma objektus. Ko par tālajām Visuma dzīlēm mums varēs stāstīt Džeimsa Veba teleskops, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Suntažu observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere.

Zvaigžņu dzimšana un dzīve

Veroties debesīs, zvaigznes mēs redzam kā spožus punktus. Diezin vai šajā brīdī tik daudz aizdomājamies par to, ka zvaigžņu dzīvē novērojamas arī tādas stadijas kā baltais punduris, brūnais punduris un vēl citas. Bet skaidrs ir tas, ka zvaigznes no kaut kā rodas, tās savas dzīves laikā mainās un kaut kad to dzīve arī izbeidzas. Ar zvaigžņu dažādiem dzīves posmiem iepazīstina Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.

Zvaigžņu dzimšana un miršana notiek gan Piena Ceļa, gan Andromedas, gan citās galaktikās jeb gigantiskās zvaigžņu sistēmās. Lai gan relatīvi jaunākās galaktikās var atšķirties vairākas zvaigžņu īpašības, tostarp arī to dzīves ceļš, fizika savā būtībā tomēr neatšķiras, tāpēc visur zvaigznes veidojas un izdzīvo savu mūžu līdzīgā veidā. Vispirms skaidrojam, kā tad zvaigznes piedzimst un kas ir to sastāvā. Un te iederīgs būs teiciens: “Ja vēlaties ieraudzīt zvaigznes, paskatieties paši uz sevi.”

Tātad zvaigznes piedzimst – pirmsākumos no tīra ūdeņraža, bet vēlāk – no dažādu atomu, elementārdaļiņu un zvaigžņu putekļu buķetes. Bet tālāk aplūkojma, kādiem posmiem zvaigznes iziet cauri savā dzīvē. Izrādās, ka tālākie scenāriji ir ļoti daudzveidīgi – var būt vieglas zvaigznes, kuras pa īstam neuzliesmo un tā arī izdziest. Un var būt spožas zvaigznes ar lielu masu, kuru dzīves turpinājums raksturojams ar dažādām izpausmēm, proti, Supernovas sprādzieni, Melnie caurumi, magnetāras, kā arī Sarkanie milži, dažādu krāsu punduri un ne tas vien.