Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki jau ilgstoši ir pētījuši dzeramo ūdeni Rīgā un citur. Aizvien tiek secināts, ka Latvijā ir pieejams labas kvalitātes ūdens arī no krāna. Tomēr ne visi tam piekrīt. Kādi ir Latvijas iedzīvotāju dzeramā ūdens lietošanas paradumi un kādi aizspriedumi par to dominē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Ūdens inženierijas tehnoloģijas katedras docents, Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas pētnieks Sandis Dejus un Rīgas Stradiņa Universitātes Antropoloģijas maģistra studiju programmas studente Arita Kohva.
"Mēs jau ilglaicīgi cenšamies cilvēkiem nodot vēsti, ka krāna ūdens Latvijā ir atbilstošas kvalitātes, drošs un arī garšīgs lielākoties," norāda Sandis Dejus. Taču cilvēkus ir grūti par to pārliecināt, tāpēc RTU pētnieki ir aicinājuši talkā antropologus, lai saprastu, kāpēc cilvēkus ir grūti pārliecināt par krāna ūdens labo kvalitāti Latvijā, lai izzinātu dzeramā ūdens lietošanas paradumus un iespējamos aizspriedumus.
"Neesam sapratuši, kā pārliecināt cilvēkus pagaršot krāna ūdeni, kas to nav darījuši jau gadu desmitiem," atzīst Sandis Dejus.
"Viens no priekšnosacījumiem, lai ūdens būtu garšīgs, ir dzert aukstu ūdeni, jo tas ir dzeramais ūdens, un notecinātu ūdeni līdz patīkamai atspirdzinošai temperatūrai, ka tas būs ieguvis pavisam citu garšu, nekā ūdens, kas uzgriezts maisītājā uz remdenu. Siltais tomēr nav dzeramais ūdens, arī tā garšas īpašības ir citādas, nekā atspridzinošam svaigam aukstajam ūdenim, kas Rīgas gadījumā ir +10-12 grādu pie krāna," ir Sanda Dejus ieteikums krāna ūdens dzeršanai.
Arita Kohva savā maģistra darbā intervēja cilvēkus par ūdens lietošanas paradumiem.
"Cilvēki uzsver, ka ūdeni izvērtē sensori, bet patiesībā nozīme ir dažādiem sociāli kulturāliem aspektiem," atzīst Arita Kohva.
Pētnieki norāda, ka cilvēkiem arvien ir aizspriedumi no pagātnes par krāna ūdens kvalitāti un garšu.
"Cilvēkiem nav drosmes pamēģināt, žēl, ka neizmantojam fantastisko preci, kas pieejama jebkurā mājoklī, bet tērējam daudz lielākus līdzekļus, lai izvairītos no vēl viena drosmīga lēmuma pieņemšanas - padzerties ūdeni no krāna, bet aizejam drošāk uz veikalu un paņemam tur," bilst Sandis Dejus.
Arita Kohva, atsaucoties uz savu pētījumu norāda, ka arī garšas aspekts ir iemācīts. Tas notiek visas dzīves laikā.
Latvijā pēdējo 30 gadu laikā ir bijis viens gadījums, kad cilvēki ir ieguvuši veselības traucējumus, dzerot krāna ūdeni.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
2] Tika aizmirsta lielā reklāmas ietekme ūdens garšas jautājumā.
3] Kad pārtikas veikalā ieklausās cilvēku sarunās,tad galvenā tēma ir garšīgs vai negaršīgs.Tātad cilvēki pieraduši pie labklājības un kļuvuši izvēlīgi un kaprīzi.
4] Kaut kur ir pazudušas runas par plastmasas daļiņu un fenola sastāvu pudeļu ūdenī.Ja ir tad reklāma to noklusē.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X