Raidījumā Zināmais nezināmajā vispirms Zanes Lāces sižets par dažiem dzīvniekiem hermafrodītiem. Lai dabā kāda suga neizzustu, viens no veidiem to saglabāt - ir hermafrodītisms, proti, dzīvnieks, lai laistu pasaulē pēcnācējus, līdztekus savam dzimumam, pārtop vai nu par vīrišķā vai sievišķā dzimuma būtni. Kuriem dzīvniekiem tas ir raksturīgi un kā tas notiek, skaidro Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta pētniece, bioloģijas doktore Digna Pilāte.

Savukārt kopā ar LU Bioloģijas institūta pētnieku, bioloģijas doktoru Jāni Ventiņu un LU Bioloģijas fakultātes 3. kursa studenti Elisu Auzāni sarunājamies par dažādiem augsnes organismiem un tās vides īpašībām, kur tie dzīvo. Bieži piesauktais vārds 'ekoloģija' savā būtībā ietver vārdu 'māja'. Un ekoloģija ir zinātne par mūsu kopīgo māju, kurā dzīvojam. Bet neraugoties uz to, ka visi apdzīvojam vienu planētu, mūsu mājas mēdz būt ļoti atšķirīgas – šoreiz par augsnes ekoloģiju un tiem, kuru dzīves telpa ir augsnē.

Augsne ir kas tāds, kas ļoti nepieciešams visai dzīvajai dabai un kas tomēr palicis līdz galam nenovērtēts. Turklāt augsne nodrošina barības vielas neskaitāmiem augiem, ko lietojam arī pārtikā, augsnes ekonomiskā nozīme ir svarīga, gan domājot par nākotni, gan arī tagadnē. Taču neraugoties uz augsnes milzīgo nozīmību, tās noplicināšanas, atmežošanas un paviršu zemkopības paņēmienu rezultātā lielas platības tiek degradētas un miljoniem cilvēku paliek bez pārtikas. Lai arī augsnei palīdzēt var, piemēram, pārskatot savu ēdienkarti, izvēloties kokmateriālus no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem un pērkot dabiski audzētu pārtiku, daudz ko augsnes uzlabošanai varam darīt arī izvēloties piemērotākus zemes segumus savu privātmāju tuvumā. Idejas, kā un ko darīt iespējams rast Eiropas Komisijas iniciatīvas Generationawake mājaslapā.