Jūras un okeāna gultne ir mūsu acīm slēpta pasaule, to redzam tikai nirstot vai skatoties dokumentālās filmas. Tāpēc nav pārsteigums, ka par šo vidi maz ko zinām. Vai tā ir tukšs smilšains vai dzīvības pilna oāze? Kā norit dzīve jūras dzelmē un kas izpētīts par okeāna gultni, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone.

Pētījums par piesārņojumu Baltijas jūrā mītošajos roņos

Agrā pavasarī mūsu pludmalē atrasto roņu organismā konstatētie smagie metāli ir uzskatāms piemērs par piesārņojumu Baltijas jūrā. Kā notika paraugu ņemšana, kas vairāk uztrauc zinātniekus, piesārņojuma līmenis jūrā vai dzīvnieku stāvoklis, nonākot pludmales smiltīs, stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza zinātniskais konsultants Alesandro Di Marčio (Alessandro Di  Marzio).

Iegūt analīzes ir vienkārši – pavasaros roņu mazuļi nonāk zoodārzā un tad ir iespēja iegūt asins paraugus, bet tas, kāpēc šie dzīvnieki te nonāk un ko uzrāda iegūtas analīzes, jau ir rāda krietni sarežģītāku situāciju. Pirms ķeramies klāt stāstam par piesārņojumu Rīgas jūras līcī mītošo roņu organismā, neliels dosjē par vienu no šī pētījuma autoriem. 

Alesandro Di Marčio ieradās Rīgā 2018. gada nogalē. Kabatā viņam bija veterinārārsta diploms un pabeigtas doktorantūras studijas bioloģijā, Alessandro pirms tam bija pētījis  piesārņojumu paliekas maitas putnos Patagonijā un, sākot strādāt Rīgas Zooloģiskajā  dārzā par zinātnisko konsultantu, lūkoja veikt līdzīgu pētījumu, proti, piesārņojuma pēdas dzīvnieku organismā. Un tā, apvienojoties Mursijas universitātes Veterinārās medicīnas fakultātes speciālistiem Spānijā ar kolēģiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā sākās darbs pie datu ievākšanas no roņu mazuļiem, kas pavasaros nonāk mūsu zoodārzā.