Sākot no gliemžvāka, kas vienas sugas ietvaros var būt ar atšķirīgu svītrojumu un krāsu, beidzot ar cilvēku, kurš ir dažāds savā veidolā – fenotipi ir tie, kas parāda pasaulei dzīvo būtņu daudzveidību. Kāpēc vienas sugas fenotipi ir tik daudzskaitlīgi un bagātīgi un citām to ir tik maz; kas īsti ir genotipi un kāpēc pirmajā mirklī ne vienmēr precīzi noteiksim cilvēka izcelsmi? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, biologs, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Indriķis Krams un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals.
Pirms sarunas Zinātnes ziņas
Dzīvnieki, kuri spēj radīt lielāko pēcnācēju skaitu
Tīmekļa vietnē “Livescience.com” stāstīts par to, cik mazuļu vienā reizē var piedzimt dzīvniekiem un kuri dzīvnieki šajā ziņā varētu būt rekordisti. Pēcnācēju skaits ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no tā, vai konkrētās sugas pārstāvji mīt ūdenī un kā tie pārvietojas. Bet arī tad, ja suga mīt ūdenī, atbildēt uz jautājumu, kuram tad pieder lielākais pēcnācēju skaits, nav nemaz tik vienkārši, jo to nosaka arī tas, pēc kādiem kritērijiem pēcnācēji tiek definēti. Ja pēcnācējus definē pēc dzimumšūnu skaita jeb neapaugļotām olšūnām un spermatozoīdiem, kas tiek ražoti vienā reizē, tad zivīm šādas dzimumšūnas patiešām ir ļoti lielā daudzumā. Lai organisms atbrīvotu neapaugļotas olšūnas, ir nepieciešams mazāk enerģijas nekā olu izdēšanai pēc apaugļošanas, tāpēc dzīvniekiem, kas nārsto jeb tātad izlaiž neapaugļotas olšūnas un spermu ūdenī, bieži ir vairāk olšūnu nekā nenārstojošiem dzīvniekiem. Zivīm olšūnas mēs dēvējam arī par ikriem un savukārt tēviņu spermu - par pieņiem.
Iepazīstam Zemes jauno mini pavadoni - 2024 PT5.
“Scientific American” vietnē vēstīts, ka mūsu planēta Zeme ieguvusi jaunu noslēpumainu viesi no tālā kosmosa, kas gan Zemes tuvumā neuzkavēsies ilgi. Varbūt arī labi, ka tā, jo runa ir par nelielu asteroīdu ar apzīmējumu 2024 PT5, tam ir arī savs šķirklis “Vikipēdijas” enciklopēdijā izveidots. Mēs asteroīdiem - šiem kartupeļa formas veidojumiem - šogad esam veltījuši vienu no “Zināmais nezināmajā” raidījumiem, un, šķiet, dzirdot šo vārdu un atminoties likstas Zemes vēsturē, par asteroīdu tuvumu Zemei mēs ļoti nepriecājamies, bet šajā gadījumā var teikt - satraukumam nav pamata.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina vērot gājputnus un ziņot par novērojumiem
Zinātnes ziņu apskatu noslēgšu ar kādu pašmāju vēsti. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina šajā nedēļas nogalē - 5. un 6. oktobrī - doties vērot gājputnu rudens migrāciju. Par novērotajiem gājputniem ieteicams ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, lai kopīgi ar citiem putnu vērotājiem piedalītos Eiropas putnu vērošanas dienās, tā sniedzot savu ieguldījumu sabiedriskajā zinātnē.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X