Padomju laikā čukči bija andektošu objekts, taču čukču kultūra ir daudz nopietnāka, pārsteidzošāka un joku saturam nebūt neatbilstoša. Čukči ir viena no neparastākajām Eirāzijas kontinenta pirmiedzīvotāju tautām, kas gadu tūkstošu garumā ir spējusi izdzīvot pašos skarbākajos apstākļos un adaptēties dzīvei pat divos kontinentos. Viņu izdzīvošanas un adaptācijas stratēģija un plašā migrācija ir arī interesants pētniecības objekts arī mūsdienu zinātniekiem. Pētnieki meklē čukču saiknes ar baltu tautām. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Latvijas Universitātes asociētais profesors biologs Indriķis Krams.

Somu un ungāru valodu kopīgas saknes un saikne mūsdienās

Lai arī somu un ungāru valodas pirmajā mirklī šķiet atšķirīgas, tās abas ir kopīgā valodu saimē. Kā divas tik tālas tautas ir apvienotas zem vienas izcelsmes valodām un vai somu un ungāru valodām mūsdienās ir kaut kas vairāk kopīgs par vēsturi?

Sveiki! – mēs sakām latviešu valodā, ungāri teiktu – szia un igauniski tas skanētu – tere. Saskaņā ar jaunāku laiku pētījumiem valodnieki uzskata, ka urāliešu valodas sadalījās  pirms 4 tūkstošiem  gadu.  Urāliešu valodas ir virssaime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodu saimes. Kopskaitā tas ir ap 30 valodām, ko prot apmēram 20 miljoni cilvēku, padarot to par vienu no mazākajām valodu saimēm pasaulē. Tātad divas iepriekš minētās – igauņu un ungāru valoda – nāk no vienas, tā teikt,  ligzdas, bet visai maz  tur ir tās līdzības, jo igauņu valoda pieder Baltijas somu valodu grupai, kurā ietilpst lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu un vepsu valoda, savukārt ungāru valodai radniecīgas ir hantu un mansu valodas, kas pieder ugru valodu grupai. Vairāk par ungāru un igauņu valodu kopīgo un atšķirīgo attālināti ierakstītā intervijā stāsta Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēja Ērika Krautmane.