Šķiet, “ātrās modes” jēdziens vairs nav nekāds noslēpums arī plašākā sabiedrībā, un nav šaubu, ka masveida apģērba ražošana rada lielu ietekmi uz vidi un arī sabiedrību kopumā. Ko darīt un vai maz iespējams ko darīt? Vai nepieciešami radikāli risinājumi?

Biedrība “Zaļā brīvība” nule kā uzsākusi akciju “Mantots ir vērtīgs”, tā aicinot iedzīvotājus novērtēt lietotu un ilglaicīgi izmantojamu apģērbu. Kādas tad ir “ātrās modes” radītās problēmas un ko mēs katrs varam darīt, lai tās mazinātu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biedrības "Zaļās brīvības" ilgtspējīgās modes eksperte Dace Akule.

Latvijā daļa sabiedrības neuzskata, ka mantota vai ilgi kalpojoša apģērba tālāka izmantošana ir kaut kas jauns. Savukārt Lielbritānijā cilvēks vidēji gadā nopērk 27 kg apģērbu. Tur populāras ir citas tendences. Latvijā cilvēki vairāk novērtē mantas un turas pie tām. To ietekmējusi arī mūsu vēsture. Tāpēc arī jaunā paaudze ar lielāku cieņu izturas pret mantotām lietām. Protams, ir svarīgi salāgot, lai neapaugtu ar lietām.

Lielbritānijā vidēji jaunas sievietes valkā septiņas reizes vienu apģērbu. Iztērēto naudu izdalām ar septiņi, var parēķināt, cik izmaksā viena valkāšanas reize. Līdz ar to ātrā mode daudz dārgāka, skaidro Dace Akule.

Viņa iesaka apdomāt patēriņu jaunu apģērbu, arī lietotu apģērbu iegādē.

Līdzīgi, kā ejot uz pārtikas veikalu, jāņem līdzi saraksts. Tas nenozīmē, ka šad un tad nenāk pretī kas tāds, kur sirds īpaši iepukstas no prieka un mēs to nopērkam.

"Kvalitatīvos apģērbus var nodot labdarības veikalos, mainīties. Ja apģērbs ir pēc būtības veidots, kā nav ilgtspējīgs, to nevarēs arī labdarības veikalos pārdod," bilst Akule

Ātrās modes drēbes bieži nonāk atkritumos, jo, piemēram,  Latvijā tekstilu nepārstrādā.

"Pasaulē tikai viens procents no modes industrijas ražotajiem apģērbiem pārtop par jaunu apģērbu. 73 % nokļūst atkritumu kalnos. Pārējo izmanto, piemēram, matraču pildījumam," atklāj Akule.

Pārstrādāt var kokvilnu, bet, ja kokvilnas t-kreklam ir pievienots elastāns, tas ir jāatdala un tas ir dārgi. Otra problēma, ka nav izstrādāta sistēma, kā savākt apģērbus un nogādāt tos līdz pārstrādes vietai.

Apģērbs atkritumu konteineros nozīmē tā nokļūšanu atkritumu poligonā vai sadedzināšanu.

"Ātrā mode nav ilgtspējīgs risinājums pat digitālajā piedāvājumā, ja vien tas nav gudri izdomāts kā pielaikošanas faktors, kas palīdz cilvēkam veikt izvēli," uzskata Akule.

Arvien lielāku popularitāti iemanto digitālā mode

Runājot par mūsdienu medicīnu vai inženierzinātnēm, jau sākam aprast ar domu, ka daudzas darbības šo jomu speciālisti veic attālināti ar jaunākajām tehnoloģijām un datorizētām iekārtām. Kad stāsts ir par apģērbu, tas, iespējams, liktos savādi, jo drēbes cilvēkam ir jāpielaiko. Tomēr digitālā mode arī ir šodiena, un ne vienmēr ir nepieciešama pielaikošanas kabīne un ne katram apģērbam jānonāk drēbju skapī ilgstošai lietošanai. Kāda tad ir digitālā apģērba nozīme un kas pēc tā tīko, skaidro komunikācijas aģentūras „A.W. Olsen Partners” partnere Olga Kazaka.

Iespēja virtuāli skatīt sevi dārgās un ekskluzīvās drēbēs, kuras visticamāk nenopirksi un kuras nemaz nav nepieciešamas. Tāpat iespēja pasūtīt izdrukātu fotogrāfiju, esot tērptam ekstravagantā apģērbā, lai šo fotogrāfiju publicētu sociālajos medijos un iegūtu paziņu atzinību. Tā ir realitāte. Mode kā viena no pirmajām ļoti sensitīvi uztver dažādas aktuālas tendences sabiedrībā. Un, ja šobrīd aizvien vairāk tiek runāts par virtuālo vai papildināto realitāti, par dažādiem robotiem un to, kā tie var palīdzēt komunikācijā un atvieglot kādus procesus, tad skaidrs, ka tas arī ienāk modes pasaulē. Vai digitāls apģērbs patiešām ir jauna un stabila tendence, vai arī drīzāk tā ir īslaicīga un pārejoša parādība?

Līdzās jau minētajiem digitālās modes iemesliem – cilvēku vēlmei spoguļoties sociālajos medijos un ekoloģiskajiem apsvērumiem – Olga Kazaka runā arī par trešo faktoru. Mūsdienās mēs dzīvojam hiperpatēriņa sabiedrībā, kad daudz ko varam iegādāties, līdz ar to pati prece vairs nav tik liels pārsteigums, tā vairs neraisa tik daudz emociju un tik ļoti neizbrīna. Tāpēc mēs visu laiku meklējam jaunas emocijas ap pirkšanas procesu.

Digitālās modes priekšrocība ir ne vien iespēja mazināt drēbju pārprodukciju, bet iespēja pilnveidot arī jaunu virzienu – modi kā mākslu. Ir attīstījusies ielas mode, cilvēkiem ir vēlme aizvien vairāk domāt par to, kā viņi izskatās pirms iziešanas sabiedrībā. Savā ziņā ir izveidojies skaistuma jeb sevis kopšanas kults.