Veids, kādā mēs šobrīd izmantojam un pārvaldām zemi, būtiski veicina klimata pārmaiņas un negatīvi ietekmē zemes sistēmas, no kurām ir atkarīgi cilvēki un daba - tā secināts Starpvaldību klimata pārmaiņu komisijas ziņojumā, kas pirms dažām nedēļām tika prezentēts Ženēvā. Ko īsti šis ziņojums mums visiem nozīmē un par ko liek domāt, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas gadskārtējs ziņojums par pārmaiņām klimata stāvoklī

Iespējams, agrāk likās, ka daudzās runas par ledāju kušanu polos vispārēju klimata izmaiņu dēļ ir tikai izdomājums. Tomēr tā nav vis. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas gadskārtējie ziņojumi uzrāda skaidru sakarību – ceļas gaisa temperatūra, kūst ledāji, paaugstinās ūdens līmenis okeānos. Un no brīža, kad savu uzvaras gājienu aizsāka rūpniecība, šis process aizvien tikai pastiprinās. Par klimata izmaiņām Latvijā un visā pasaulē stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķe Dace Gaile.

„Ne tikai pagājušais gads ir ekstrēms, pēdējos piecos gados pasaulē gaisa temperatūrā ir vidēji cēlusies par vienu grādu, salīdzinājumā ar pirmsindustrijas laiku. Ja tā turpināsies, līdz gadsimta beigām tie būs 1,5-2 grādi,” skaidro Dace Gaile.

Par industriālās revolūcijas sākumu uzskatāmas 18. gadsimta beigas Lielbritānijā, un pēc tam šis rūpnieciskais vilnis izplatījās visā pasaulē un iezīmēja sākumu siltumnīcas gāzu izmešu pakāpeniskam pieaugumam.

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas 25. gadskārtējā ziņojumā par klimata stāvokli 2018. gadā izcelti vairāki satraucoši fakti, un tie visi savijas ciešā ķēdē, kas būtiski rada klimata pārmaiņas. Līdztekus temperatūras pieaugumam ir arī citas ietekmes.

Piemēram, ceļas ūdens līmenis jūrās un okeānos un tas ir tiešā veidā saistīts ar ledāju kušanu, un par konkrētiem pasaules reģioniem, kur tas novērojams. Tāpat arvien palielinās siltumnīcefektu gāzu ietekme. Latvijā tiek novērotas arī citas anomālijas, piemēram, nokrišņu daudzums.