Ne reti, ieraugot kādu sērfojam lielos viļņos vai traucoties pa sarežģītiem kalnu ceļiem, gribas domāt, ka ekstrēmais sports savus cienītājus ir atradis citās zemēs, ne mums augstu kalnu, ne iespaidīgu okeāna viļņu. Taču Latvijā ir cilvēki, kuri aizraujas ar ekstrēmo sportu un piekopj to gan tepat Latvijā, gan citviet pasaulē. Kā tad ir attīstījies ekstrēmais sports Latvijā un kā izmaiņas apkārtējā vidē redz un rada cilvēki, kas ar to nodarbojas, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ekstrēmo sporta veidu pionieris Latvijā Renārs Birmanis.

Organisma pielāgošanās spējas ekstrēmi sportojot

Par ekstrēmajiem sporta veidiem mēdz uzskatīt tos, kur augstu lec, dziļi peld vai veic citas no pirmā skata cilvēkam bīstamas darbības. Ko vārds ekstrēms nozīmē cilvēka organismam, kādi mehānismi tam jāizstrādā, lai pielāgotos temperatūras vai spiediena maiņām, kā arī tam, ka skābekļa sāk palikt mazāk, skaidro Latvijas Universitātes asociētā profesore Līga Plakane.

Tulkojumā no angļu valodas „ekstrēms” nozīmē „galējība”, un šo vārdu mēdzam attiecināt uz laikapstākļiem, runājot, piemēram, par ekstrēmu karstumu. Bet kā ar ekstrēmu sportu? Vai arī te runa būtu par temperatūru izmaiņām, kurām cilvēka organismam jāpielāgojas? Taisnība, bet ne tikai.

Latvijas Universitātes asociētā profesore Līga Plakane LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā iepazīstina ar laboratoriju. Tajā tiek veikti pētījumi un meklēti paņēmieni tam, kā cilvēka organisms pielāgojas dažādām slodzēm. Līga vienlaikus smej, ka jauns un gana ekstrēms izaicinājums ir arī šonedēļ uzsāktā jaunā akadēmiskā maģistra studiju programma „Sporta zinātne”. Bet tālāk pievēršamies tam, ko vārds „ekstrēms” nozīmē sportistiem, ja uzlūkojam tuvāk cilvēka ķermeni.

Ne visi cilvēki ir spējīgi izturēt ekstrēmus apstākļus un sasniegt rekordus. Līga Plakane norāda, ka tas ir absolūti komplekss darbs, kur lielu lomu spēlē gan mentālās, gan veģetatīvās funkcijas un muskuļi. Būtiski ir iepazīt savu ķermeni pirms rekordu sasniegšanas, jo katra organisms un spējas pielāgoties ir atšķirīgas. Turklāt arī tad, ja adaptējamies, tāpat pastāvēs galējās spiediena, temperatūru vai skābekļa daudzuma robežas, kas būs bīstamas cilvēka dzīvībai.