To, ka mūsu emocijām ir cieša saistība ar mūsu ķermeni, apzināmies ļoti labi. Emocijas nav atrautas no mūsu fiziskā ķermeņa. Taču pētnieki aizvien pēta, kā tieši dažādas emocijas ietekmē izjūtas mūsu ķermenī un šie atklājumi ir interesanti.

Kāpēc depresijai un skumjām ir "aukstas kājas un rokas"? Kāpēc dusmās pulsē deniņi, bet bailēs sastingstam un ieraujam elpu? Kāpēc stress "sēž" uz mūsu pleciem, bet pretīgums kairina mūsu kuņģi? Emociju fiziskās izpausmes ķermenī raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.

Garšīgs ēdiens daudziem šķiet efektīvākās zāles pret bēdām

Kad ir skumji vai esam noguruši, ne reti roka stiepjas pēc kaut kā salda, sāļa vai trekna. Kāpēc tā? Kā garšīgs ēdiens ietekmē mūsu smadzenes un kāpēc grelīns un leptīns vienam darbojas optimāli, bet citam nekad nav sāta un vienmēr gribas ēst?

"Pat nezinot visus fizioloģiskos procesus organismā, katrs to jūtam, ka pēc ēšanas jūtamies labāk. Ēdiens mūs uzmundrina, iepriecina arī tad, ja nav izsalkuma, jo pats process ir ļoti patīkams," atzīst uztura speciāliste un fizioloģe Baiba Grīnberga.

Ēšana ir viena no baudām, kas sniedz apmierinājuma un sāta sajūtu mūsu organismā. Sižētā mēģinām rast atbildes uz jautājumu, kāpēc saldas un treknas lietas mums izraisa lielāku baudu nekā, piemēram, liess un visādi citādi veselīgāks ēdiens. Kā mūsu organismā darbojas  leptīns – hormons, kas atbildīgs par sāta sajūtu, un grelīns – hormons, kas sūta signālus, lai cilvēks justu izsalkumu. 

Pirmais jautājums fizioloģei Baibai Grīnbergai ir par saldumiem, pēc kuriem bieži vien ir lielāka kāre nekā vajadzētu.

Par ēšanu mūsu organismā ir atbildīgs hormons – leptīns, kas ražo ķermeņa tauku šūnas, un šis hormons, tā teikt, dod ziņu smadzenēm, ka cilvēks ir paēdis, taču mēs labi zinām, ka nereti vien neraugoties uz apēsto, roka stiepjas pēc nākamā kumosa.

Leptīna pretmets ir grelīns – hormons, kas savukārt sūta signālus par izsalkuma sajūtu. Arī runājot par šo hormonu, Baiba Grīnberga teic, ka te atkal ir runa par gribasspēku un hormonālo darbību.

Protams, hormoni nosaka daudz ko mūsu organismā, bet nevajag pārspīlēt to nozīmi, ja relatīvi vesels cilvēks mēdz pārlieku bieži aizrauties ar neveselīgu ēšanu. Nereti vien mūsu receptori jau ir pieraduši pie laba un daudz un tad rodas kairinājums saņemt vēl vairāk, un to var attiecināt uz ikvienu no baudām. Tāpēc te runa būtu arī par cilvēka rakstura vājumu vai stiprumu, teic  uztura speciāliste fizioloģe Baiba Grīnberga.