Saulainās pavasara brīvdienas mudina cilvēkus aktīvāk doties dabā un arī aktīvāk rosīties sāk ērces. Zirnekļveidīgs sīkaliņš ar skaļu un negantu slavu - tā varētu nodēvēt ērces Latvijā. Lai arī tās cilvēkiem ir nevēlams dzīvnieks, jo pārnēsā bīstamas slimības, Latvijā, izrādās, ir dažādas ērču sugas un ne visas mēs pazīstam vaigā. Skaidrs ir viens - ērce ir viltīgs dzīvnieks, kuram par barību kalpo visdažādākie avoti. Kādas ir ērces, kā tās ienākušas Latvijas teritorijā un vai tām ir sava īpaša loma dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis, entomologs Voldemārs Spuņģis.

Ērces ir aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +5-7 grādus. Tad viņas sāk čāpot. Ja gaisa temperatūra ir +5 grādi, augsne sasilst daudz vairāk, augsnes temperatūra tad jau ir +15 grādu. Ērcēm, kas dzīvo mūsu apstākļos optimālā temperatūra ir +20-25 grādi.

„Ērču daudzveidība Latvijā ir liela, sugu skaits ir mērāms tūkstošos. Daudzas ērču sugas ir augu parazīti, daudz ērču sugu dzīvo augsnē un pārstrādā augu atliekas. Liela grupa ir parazītiskās un plēsīgās ērces. No parazītiskajām mēs zinām ganību ērces, no plēsīgajām ir tādas, kas uzbrūk dažādiem sīkiem dzīvnieciņiem. Tāpat ir ērces, ko izmanto augu aizsardzībā, cīņā pret augēdājērcēm,” skaidro Voldemārs Spuņģis.

• Ganību ērces Latvijā ir astoņas sugas un divas no tām uzbrūk cilvēkiem. Ir sugas, kuras barojas ar sīkajiem zīdītājiem – strupastēm, kurmjiem, ir sugas, kas barojas ar putniem, piemēram, čurkstēm.
• Cilvēkiem uzbrūk suņu ērce un taigas ērce, abas novērotas visā Latvijā. Atšķirt tās var tikai speciālists. Tās barojas uz visiem siltasiņu dzīvniekiem.
• Ērces pārnēsā ne tikai Laima slimību un encefalītu, bet arī citas slimības.
• Cilvēkam pieķeras mātītes vai jauni tēviņi.
• Agrais pavasaris nav aktīvākais laiks ērcēm, lielākais ērču aktivitātes laiks ir maijs, jūnijs, jūlijs.
• No dienvidiem pie mums ienāk jaunas ērču sugas. Portālā dabasdati.lv ir atrodama plašāka informācija par jaunajām ērču sugām.
• Maza varbūtība sastapt ērces ir jūras kāpās un purvos, mazāka iespēja sastapt ērces ir sausos priežu mežos, bet vislielākā varbūtība sastapt ērces ir aizaugušos lapu koku mežos. Ērces nevar sastapt lauksaimniecības zemēs – rudzu laukā, rapšu laukā.
• Dabā bez ērcēm nevar iztikt, ja nebūtu ērču un citu augsnes dzīvnieciņu, lapas nesatrūdētu un koki badotos. Ar ērcēm barojas citi kukaiņi un dzīvnieki.
• Ērces ir visos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu.

Kukaiņu pasaules milži

Kukaiņi ir tie, kas  pasaulē izceļas ar vislielāko sugu daudzveidību -  to sugu  skaits ir lēšams no 6-10 miljoniem un šajā daudzumā, protams, ir vairāki, kas lepojas ar smagākā, lielākā un garākā kukaiņa titulu. Rīgas zooloģiska dārza tropu mājā arī daži  kukaiņu pasaules milzeņi ir sastopami.

Pirms kāda laika presē parādījās ziņa par Rīgas  Zooloģiskā dārza Tropu mājas kukaiņu ekspozīcijas jaunpienācējiem – koši zaļiem milzeņiem – sienāžiem, kuru mītnes zeme ir Papua Jangvineja, un šo  kukaiņu  spārnu izplētums ir  līdz 25 cm, bet  ķermeņa garums ar sakļautiem spārniem 13 cm. Par šiem un citiem brangākajiem kukaiņiem stāsta  Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns.