Par to, ka no ērcēm ir jāuzmanās, šaubās vairs tikai retais. Ērču encefalīts un Laima slimība ir pietiekami nopietnas saslimšanas, lai pievērstu tam uzmanību. Tomēr ērces ir daudz un dažādas, un Latvijā tiek atklātas aizvien jaunas šo zirnekļveidīgo sugas. Kādas tās ir un kā tad ērces ietekmē cilvēka nervu sistēmu, skaidro entomologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis un neirologs, Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs Andrejs Kostiks.

Voldemārs Spuņģis atgādina, ka Latvijā ir ap 2000 ērču sugu. Cilvēkam ir bīstamas divas ganību ērču sugas - suņu un taigas ērce. Pēdējos gados krietni savairojusies ornamentētā pļavērce, kas strauji izplatās pa visu Latviju.

Ornamentēto pļavērci pēta kopš 2013. gada, kad to konstatēja dažās vietās Latvijā, tagad viņa ir pārņēmusi teju visu Latviju, izņemot Vidzemi un Ziemeļlatgali. Biežāk tās ir sastopamas tur, kur ir aizaugušas pļavas un arī izcirtumos, kur lieliem zvēriem ir labāki barošanās apstākļi.

Voldemārs Spuņģis atgādina, ka ērces pārsvarā pārnēsā tieši lielie dzīvnieki.

"Pļavērce ir krietni lielāka, ātrāka un krāsaināka. Cilvēkiem uzbrūk tikai pieaugušas ērces, turklāt cilvēks viņām īpaši nepatīk, jo šīm ērcēm patīk mataini dzīvnieki. Ja cilvēkiem piesūcas, tad tikai galvas matos," skaidro Voldemārs Spuņģis.

Encefalītu vai Laima slimību pārnēsā visas trīs minētās ērču sugas.

"Ērce sūc asinis 3 reizes, ja pirmajā vai otrajā reizē viņa no dzīvnieka ir saņēmusi encefalīta vīrusu, tas nonāk viņas siekalās, ja pēc tam sūc cilvēku, vīruss nonāk cilvēka asinīs," skaidro Voldemārs Spuņģis.

"Man ir aizdomas, ka tās ērces, kuras ir inficētas ar encefalītu, viņas ir aktīvākas, viņām ir mainīta uzvedība, jo vīrusam arī gribas dzīvot, gribas, lai ērce ir aktīvāka un uzbruktu cilvēkiem un dzīvniekiem."

Ar encefalītu slimo mazie dzīvnieki strupastes, eži, zaķi. Lielie dzīvnieki no encefalīta necieš.

Andrejs Kostiks norāda, ka Latvijā ir vairāk izplatīts Eiropas ērču encefalīta tips. Tas izpaužas ar divu viļnu gaitu.

"Pirmais vilnis ir ar lielu temperatūru un gripai līdzīgiem simptomiem. (..)

Tad vīruss izplatās pa organismu un kad šie simptomi ir pazuduši, var sākties otrais vilnis. Tas raksturojas ar to, ka iesaistās nervu sistēma vai tās daļas. Primāri iesaista smadzeņu apvalkus,

līdz ar to ir meningīts - smadzeņu apvalka iekaisums, kas ir visbiežāk saslimšanas forma," skaidro Andrejs Kostiks.

Nākamā forma ir meningoencefalīts. Visbīstamākais ir variants, kad vīruss izplatās nervu sistēmā, tad jau tiek iesaistītas muguras smadzenes.

Kukaiņi uzbrūk jeb kodēji un dzēlēji

Kodēji un dzēlēji – tā mēs varam iedalīt kukaiņus, atkarībā, ar kuru galu tie vai nu uzbrūk, vai aizsargājas, vai barojas. Kurš kukainis kož, kurš dzeļ un vai arī tādi miermīlīgi kukaiņi kā tauriņi mēdz kost, skaidro Latvijas dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns.

Ne viss ir tā, kas tas izskatās – var pilnīgi droši teikt par dabā esošajiem kukaiņiem un to košanas vai dzelšanas paradumiem. Ja paskatāmies, piemēram, uz karalisko dižspāri, kuras ķermenis ir aptuveni 10 centimetrus garš un kura kā medniece ir apveltīta ar lieliem žokļiem, tās kodums cilvēkam ir krietni nekaitīgāks, salīdzinot ar biti, kuras dzēliens satur indi, kas var cilvēkam ar alerģisku reakciju izraisīt nopietnus veselības traucējumus.

Atgādinām, ka tie lielākie dzēlēji vai asinssūcēji ir mātītes un bitēm un lapsenēm tie dzeloņi ir pārveidoti dējekļi- Uģis Pietrāns radā pie sienas pie liktu zīmējumu, kur skaidri redzams, kā atšķirt lapseņu tēviņu no mātītes.

Par mušām runājot, parasti saka, ka mušas augustā kļūst niknas un kodīgas, bet te ir runa par dažādām mušu sugām un tā negantā, kas parādās vasaras otrā pusē, ir sīvā muša, kura ļoti pēc izskata līdzīga ir istabas mušai, tikai šai sīvajai ir garš snuķītis, ar ko tā sūc asinis. Skatot vēl uz citiem cilvēka tuvumā dzīvojošiem kukaiņiem, jāmin blusas un blaktis.

Kā zināms, mūsu platuma grādos bīstamākais ir nevis kāds kukainis, bet pareizi runājot bezmugurkaulnieks, ir ērce, tās mutes orgāni ir ļoti atskabargaini un tāpēc vajadzīga prasme pareizi to noņemt, ja ērce ir piesūkusies un bīstamība slēpjas ne pašā dzīvniekā, bet slimībās, ko tā pārnēsā. Bet Uģis Piterāns vēl stāsta par spārēm plēsīgiem kukaiņiem ar lieliem žokļiem.