Raidījumā vispirms Edgara Raginska sižets par enerģijas nezūdamības teorijas un likuma atklājējiem 19. gadsimtā. Tas bija zinātnisko atklājumu bagāts laiks, tajā skaitā arī enerģijas pētījumu laukā. Vairāki vīri, neatkarīgi viens no otra, nodarbojās ar enerģijas nezūdamības teorijām, formulēja likumus un iegāja vēsturē. LU Fizikas un matemātikas fakultātes pētnieks Andrejs Sabanskis stāsta par 19. gadsimta diženajiem zinātniekiem – enerģijas nezūdamības teoriju pētniekiem un likuma atklājējiem. Viens no viņiem Džeimss Džouls.

Savukārt turpinājumā kopā ar fizikas doktoru, vairāku augstskolu profesoru Juri Žagaru sarunjaimies par Haosa teoriju un tās pielietojumu zinātnē. Uzrakstīt formula kalnam un kokam? Tas viss ir pavisam nopietni un reāli, skaidrojam, kāda saistība upēm ar asinsvadiem un kā haosa teorijas palīdz prognozēt it kā neprognozējamas lietas.

Ieskatam arī nedaudz par to, kā dažādos laikos meklēti enerģija krājumi. Enerģijas trūkums – vārdu salikums, kas zināms visiem – bet vai zināt, kā mērīt enerģiju? Par godu angļu fiziķim Džeimsam Džoulamenerģijas mērvienība nosaukta viņa vārdā un ja gribat zināt, cik daudz ir 10 džouli, tad iedomājaties, ka vertikāli augšup vairāk par vienu metru jāpaceļ vienu kilogramu smags objekts.

Jau tūkstošiem gadu cilvēks ir izmantojis dabas spēku radīto enerģiju. Aptuveni pirms 2000 gadiem senie grieķi un romieši graudus un olīvas mala ūdensdzirnavās. Tvaika mašīnas izgudrošana, dabas gāzes izmantošana elektrības ražošanā, protams, ka radīja milzīgas pārmaiņas mehānikas attīstībā un enerģijas ieguvē. Arī planētas ekoloģijā.