Tehnoloģijām kļūstot pieejamākām un lētākām, aizvien vairāk cilvēku fotografē un filmē dabu. Fotoaparāti, video kameras, mobilie telefoni un droni – tos izmanto gan zinātnieki, gan amatieri. Kā pareizi fotografēt un filmēt, nenodarot kaitējumu dabai, par to zināšanu ir maz. Kā to darīt, neapdraudot savvaļas dzīvniekus, kādos gadījumos dronu u.c. rīku izmantošana ir attaisnojama un kad tomēr ne, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Dabas fonda padomes eksperts, ornitologs Jānis Ķuze un Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļas vadītāja Sintija Martinsone.

Nepārdomāta ēku izgaismošana kaitē siksspārņiem

Tumšajā sezonā bez mākslīgā apgaismojuma neiztikt, bet spilgts mākslīgais apgaismojums rada tā dēvēto dabas piesārņojumu, no kura cieš gan cilvēki, gan arī dažādi dzīvnieki. Visjūtīgāk mākslīgo apgaismojumu uztver sikspārņi. Pētnieki brīdina, ka nepārdomāta ēku izgaismošana ir radījusi vienas Dīķa naktssikspārņu kolonijas izmiršanu un īpatņu skaita samazināšanos vismaz divās citās kolonijās

Tas, ka sikspārnim netīk gaisma ir sen zināms fakts, bet  jaunākie pētījumi liecina, ka ēku izgaismošana naktī sikspārņu izlidošanas un ielidošanas brīdī apžilbina un biedē šos dzīvnieciņus. Pieminētais Dīķa naktssikspārnis ir īpaši aizsargājama suga  un Latvijā vasaras laikā tie apmetas gandrīz tikai cilvēka veidotās ēkās netālu no ūdenstilpēm, kur barojas nakts laikā. Liela daļa šo nakts dzīvnieku par savām vasaras mājām izvēlas Latgales katoļu baznīcas. Lai gan tās ir stabilas mītnes ar ilgu laiku, sikspārņu labklājību tajās aizvien vairāk apdraud ēku izgaismošana, tā teikts sikspārņu pētnieku nesen izplatītajā  paziņojumā presei.  Par gaismas postošo ietekmi  uz šiem lidoņiem vairāk  stāsta bioloģijas  zinātņu doktors, Sikspārņu pētniecības biedrības valdes loceklis Viesturs Vintulis.