Futbola fanu subkultūra ir īpaša. Pret tiem nevar vērsties kā pret parastiem huligāniem

Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies tādai Latvijā līdz šim maz pētītai tēmai, kā sporta kriminoloģija. Nule kā Rīgas Stradiņa Universitātē aizstāvēts promocijas darbs sporta kriminoloģija. Tas pats par sevi šķita gana interesants notikums, lai lūkotu, ko šī zinātnes nozare pēta un kāpēc tas aktuāli arī Latvijā. Pētījumā īpaši analizēta futbola fanu subkultūra, kurā, kā atzīst pētniece, jau ilgāku laiku novērojams kriminalizācijas pieaugums. Par sporta kriminoloģiju, gan konkrēto pētījumu stāsta promocijas darba autore tiesībzinātņu doktore Karina Zalcmane.

"Sporta kriminoloģija pēta noziedzīgo nodarījumu veidu sporta jomā, kādi ir likumpārkāpēji, pēta arī cietušos, kāda ir mijiedarbība starp noziedznieku un cietušo, kā arī sporta kriminoloģiskos un politiskos aspektus, kas var būt saistīts ar noziedzību," skaidro Karina Zalcmane.

Vardarbība, agresija, noziedzība, ko veic līdzjutēji ir viens no sporta kriminoloģijas aspektiem.

Šobrīd jau Karinas Zalcmanes darbu līdzjutēji lasa līdzjutēji.

Ar to jau interesenti dalījušies tviterī un rakstīts, ka tā ir "obligātā literatūra visiem, kas uzskata sevi par līdzjutējiem".

Karina Zalcmane norāda, ka darbs ir domāts ne tikai līdzjutējiem, bet arī policijas darbiniekiem.

"Otrs - policijas darbinieki, tie, kas atbild par drošības jautājumiem, lai viņi uzzinātu, kas tie ir par cilvēkiem, kā ar viņiem veidot dialogu. Līdzīgi kā parastus huligānus nav iespējams ne apkarot, ne novērst noziedzīgo nodarījumu," atzīst Karina Zalcmane.

Protams, nav tā, ka visi līdzjutēji ir agresīvi un gatavi darīt kaut ko prettiesisku, tā ir neliela daļa, kas sporta stadionā uzvedas nekorekti. Latvijā pārsvarā ir administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar pirotehnikas lietošanu, diskriminējošiem vārdiem. Citādi ir Eiropā.

Pētnieces veiktā aptauja liecina, ka futbols ir vairāk vīrišķīgs, hokeju skatās salīdzinoši vairāk sieviešu.

"Futbola fans ir vidēji 30 gadu vecs, ar augstāko izglītību, pārsvarā ar labu profesiju. Zina, ko drīkst un nedrīkst darīt stadiona, kas ir likumpārkāpums, kas nav. To, ko izdarīja, to darīja apzināti un tas saistīts ar fanu subkultūru. Uz jautājumu, vai līdzīgā situācijā rīkotos citādi, atbilde bija - nē," skaidro Karina Zalcmane.

Tāpat pētniece veikusi salīdzinājumu, kuru vietu futbola fanu subkultūra ieņem kriminālajā subkultūrā.

"Parādījās, ka abās ir līderi. Ja atdala līderi no grupas, pārkāpumi samazinās. Latvijā un Baltijā nav tik izteiktas struktūras. Serbijā tā jau ir organizēta noziedzīga grupa, neskatoties uz to, ka uzskata sevi par faniem," atzīst Karina Zalcmane.

Karina Zalcmane arī skaidro, ka futbola fani dalās apakšgrupās. Lielākās ir "ultras" un "huligāni"

"Ja runājam par "huligāniem", viņiem vienīgais ir kautiņi starp grupējumiem, varbūt par futbolu nemaz nav tik lielas intereses. "Ultrām" vairāk ir kultūra zem emocijām. Viņi var neko prettiesisku neorganizēt, nepaveicas komandai, tad izpauž agresiju uz pārējiem. "Huligāniem" ir vienalga par ko cīnīties, "ultras" vairāk saistīti ar futbolu," bilst pētniece.

Konflikti hokeja fanu aprindās

Atšķirībā no futbola faniem, hokeja līdzjutēji ir krietni vien miermīlīgāki un draudzīgāki  savās izpausmēs. Vai un kādas sadursmes ir notikušas hokeja fanu starpā, un kā viņi izpaužas hokeja spēlēs?

No pāris desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem – tā nepilnu 30 gadu laikā ir izaudzis hokeja fanu skaits. Šo daudzo gadu laikā Latvijas hokeja izlase ir izcīnījusi ne mazums spožu uzvaru, kā arī piedzīvojusi sāpīgus zaudējumus, bet spēles laikā tribīnēs ar bungām, taurēm un atbalstošiem saucieniem sportistus allaž uzmundrina viņu līdzjutēji. Par fanu uzvedību un to, kā radās hokeja fanu spilgtākais tēls Jurčiks Ragana, turpmākā saruna.

Kuplākais fanu skaits ir bijis 2008.gadā, kad pasaules čempionāts hokejā norisinājās Ķelnē, turp mūsējos devās atbalstīt pāri par 8000 tūkstošiem fanu, stāsta sporta draugu kluba „Namejs” vadītājs Jānis Barkāns. Bet, runājot par uzvedības problēmām un domstarpībām ar citu valstu hokeja līdzjutējiem, Jānis Barkāns min tik vienu sadursmi, kad pretinieku komandas līdzjutējiem traucējis tribīnēs izkārtais Latvijas karogs.

Runājot par hokeja līdzjutēju interesēm un saviesīgo dzīvi, spēļu starplaikos mūsu fani dodas apskatīt pilsētu, ir tādi, kuriem interesē tikai hokejs un nekas cits, tie tad augas dienas pavada sporta arēnā vai fanu teltī pie lielajiem ekrāniem vērojot spēles, bet atbraucot mājās pēc čempionāta tiek rīkoti kopīgi bilžu skatīšanās vakari, atklāj Jānis Barkāns.

Ļoti pazīstamais Raganas tēls, kurš uzkurināja un izklaidēja publiku hokeja spēļu laikā, radās ap 2004. gadu, kad Jurijs Pētersons, kurš tolaik jau fanoja par savas pilsētas komandu „ASK/Ogre”, reiz aizbrauca uz Latvijas un Baltkrievijas izlases spēli Sporta pilī.

Jurčiks Ragana bija skatītāju un sportistu iemīļots un populārais tēls, līdz 2018. gadā „Dinamo" komandas valde aizliedza šim maskotajam fanam atrasties "Arēna Rīga" tribīnēs. Aizlieguma pamatojums – no šī tēla baidās bērni. Jautāju Jurijam, ko paši spelētāji un citi hokeja līdzjutēji viņa ir teikuši par baiso raganas masku.

Hokeja līdzjutējus raksturo arī Latvijas Radio sporta žurnālists Mārtiņš Kļavenieks.