Viena no raksturīgākajām Latvijas ainavām ir tā, kurā redzama viensēta - latviešiem raksturīga apmetnes vieta, kurā katrai vietai, katrai ēkai ir sava loma un funkcija cilvēka dzīvē un, kā izrādās, arī dabā. Tieši tāpēc Latvijas Dabas fonds šogad par gada dzīvotni pasludinājis lauku viensētu. Tā ir ne tikai svarīga latviešu kultūras sastāvdaļa un identitātes nesēja - lauku sētai ir arī ievērojama loma dabas daudzveidības uzturēšanā Latvijas lauku ainavā, turklāt gan senas, gan jaunas lauku sētas bioloģisko daudzveidību var ietekmēt ikkatrs saimnieks – vai nu noplicināt, vai tieši otrādi – kopt un vairot. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāju, ornitologu Jāni Ķuzi un Vidzemes Augstskolas pasniedzēju, ģeogrāfijas doktoru Andri Kleperu.

 

Kā mūsu senči mājas cēluši

Audēju mājās bieži bija tā - cik logu, tik steļļu, jo ļaudis cēlās un gūlās ar saules gaismu. Kāpēc latvieši dzīvoja viensētās, kur istabā lika galdu un kur gultas, un kā veidoja pagalmu? Par  to, kā agrāk mūsu senči mājas cēluši un tās iekārtojuši, stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietnieks un galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais. Mārtiņš Kuplais izrāda Kurzemes zemnieku sētu Brīvdabas muzejā.

 

Dzīvot viensētā nav tas pats, kas dzīvot vientulībā

Pensilvānijas universitātes Medicīnas skolas pētījums ir skaidra vēsts par 21. gadsimta vienu no sabiedrības lielākajām problēmām - sociālo izolētību un vientulību. Šis nav pirmais pētījums, kas norāda, ka sociālā izolētība var radīt dažādas veselības problēmas, piemēram, samazināt cilvēku un dzīvnieku dzīvildzi, taču šoreiz pētniekiem ir izdevies atrast vienu no kritiskajiem simptomiem - un tie ir miega traucējumi, no kuriem dzīvas būtnes cieš, esot izolētas no sugas brāļiem.

Pētnieku komanda vēroja sīkās augļu mušiņas drozofilas un secināja, ka izolētībā to šūnas sāk izrādīt stresa pazīmes. Un tas, savukārt, tālāk noved pie noteiktu aizsardzību mehānismu aktivēšanas. Ja tie darbojas uz īsu brīdi, tie pasargā šūnas no stresa, taču ilgtermiņā atstāj negatīvas sekas uz visu organismu un noved pie dažādām saslimšanām, tostarp Alcheimeru un diabētu. Šāda šūnu aizsargmehānismu darbība ir konstatēta dažādu sugu dzīvniekiem.

Attiecībā uz cilvēkiem, pētījumi arī liek domāt, ka sociālā izolācija ir problēma, kas tā saucamajās attīstītajās valstīs kļūst arvien aktuālāka - piemēram, ASV apmēram puse no cilvēkiem, kas vecāki par 85iem gadiem, dzīvo vieni un ja netiek pienācīgi nodrošinātas iespējas šiem cilvēkiem pārvietoties, tad viņu socializēšanās iespējas ievērojami sarūk.  Ne par velti Amerikas gerontoloģijas biedrība pat rosinājusi lēmumu pieņēmējus atbalstīt programmas, kas palīdz gados vecākiem cilvēkiem turēties kopā un būt sociāli aktīviem, jo izolētība ir viens no cēloņiem, kas samazina dzīves ilgumu.

Vairāk par to varat lasīt sciencedaily.com