Iepazīstam daudziem tik labi zināmo svīri, kuru nereti jauc ar bezdelīgu. Putns, kas cieš no ēku renovācijas, jo ligzdas būvē cilvēku tuvumā, putns, kas teju visi dzīvi pavada lidojumā un ir viens no vēlākajiem ligzdotājiem Latvijā. Raidījumā Zināmais nezinājamajā par svīri plašāk stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji - Agnis Bušs un Andris Dekants.
Putnu domestikācija - vispirms cilvēkus interesēja to krāšņas spalvas
Pirmās bija vistas, kas aptuveni pirms 9000 gadu tika pieradinātas dzīvot cilvēka tuvumā, un tā sākās putnu domestikācija jeb savvaļas dzīvnieku pārveide par mājdzīvnieku, šajā ganījumā par – mājputnu. Runājot par šo procesu, Latvijas Universitātes asociētais profesors, biologs Indriķis Krams stāsta par kazuāriem, smagnējiem strausveidīgiem putniem, kuri mīt Indonēzijā, Jaungvinēja un Austrālijā un kuri tiek uzskatīti par vienu no bīstamākajiem putniem. Kareivīgi pēc rakstura, apveltīti ar spēcīgu knābi un kājām, tie spēj noknābāt cilvēku līdz nāvei.
Profesors Krams atzīst, ka atslēgas vārds domestikācijas procesā ir – dabas daudzveidība un cilvēku un dzīvnieku tuvināšanās savstarpēja labuma gūšanas nolūkos. Turpinājumā Indriķis Krams piedāvā stāstu par to, kā viņš pirms trim gadiem konferences laikā Šrilankā brīvajā brīdi devies uz vienu no nacionālajiem parkiem, kur sastapies ar bankivas gaili – vienu no savvaļas vistu sugām, no kuras vēlāk selekcijas procesā ir cēlušās mājas vistas.
Runājot par vistu domestikācijas procesu senatnē, Indriķis Krams uzskata, ka ne jau putnu gaļa vai olu dējība bija primārais, kas interesēja cilvēku, jo gaļas un dējējvistu selekcijai un audzēšanai bija vajadzīgs ilgs laiks. Profesors norāda, ka pirmais cilvēku interesēja putnu krāšņās spalvas.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (4)
---Albatross pavada gaisā apmēram tikpat ilgi,tikai tas bieži ienirst zem ūdens pēc zivīm un tad atkal paceļas gaisā.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X