Varam tikai iztēloties, cik fantastisks izskatījās Piena ceļš, kad naktīs pasaule ietinās tumsā, nevis laternu, reklāmas stabu un ēku apgaismojumā. izgaismotā pasaule mums sniedz drošības sajūtu un komfortu arī pēc saules rieta, bet diemžēl padara mūsu debesis arvien blāvākas. Kā mākslīgais apgaismojums uz Zemes ietekmē astronomiskos novērojumus un kā dzīvās būtnes, piemēram, putnus migrācijā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills un Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors, biologs Indriķis Krams.

"Tā saucamais gaismas piesārņojums tiem, kuri interesējas par astronomiju, nav nekas jauns. Jau vairākus gadu desmitus ir pieejamas kartes, kur var apskatīties, kurās vietās ģeogrāfiski ir gaišākas vai tumšākas debesis. Tas parasti ir veidots kā tāds matemātisks modelis, izejot no tā, cik liela ir pilsēta, ir pievienoti arī satelīta attēlu novērojumi. Viens tas, ka observatorijas jābūvē tālāk no apdzīvotām vietām, tas ir jau kā likums.

Arī tie, kuri vēlas ar savu mazo teleskopu novērot, zina, ka Rīgā to darīt laikam lielas jēgas nav. Ir jāaizbrauc vismaz līdz jūras malai vai kaut kur tālāk kādā nomaļā vietā, un to var darīt," norāda Mārtiņš Gills.

No Rīgas vajadzētu doties vismaz 30 kilometru attālumā. Arī ja ir pilns mēness, tad astronomi jau zini, ka pilnmēness naktīs arī apstākļi novērojumiem būs traucēti. 

Mārtiņš Gills skaidro, ka tagad, kad vairāk izmanto LED apgaismojumu, kas nozīmē, ka ir dažādu viļņu garumu spektrs un tajā skaitā arī zilganā nokrāsa labi izkliedējas atmosfērā, līdz ar to debesis vairāk izgaismojas, nekā tas bija kādreiz. 

"Astronomiem traucē pie debess arī citi objekti, ne tikai debess vispārējais izgaismojums, bet arī tas, ka šobrīd ir diezgan daudz zemas orbītas pavadoņu. Kas ir nelieli, bet katrs no tiem ar savu kaut kādu spožu pēdu pārvietojas krustu šķērsu, un tad, ja astronomi vēlas rūpīgi novērot kādu debesu apgabalu, pie ilgākas ekspozīcijas tas būs par švīkām sašvīkots krustu šķērsu. Tāpēc tagad attīstās metodes, lai varētu veikt kadru sērijas un izņemt ārā tos sliktos kadrus, kur ir sašvīkots attēls," skaidro Mārtiņš Gills.

"Astronomija ir satraukušies, ka tagad ir plāni palaist orbītā pavisam lielus sakaru pavadoņus, kas būs kā lielas, izvērstas buras, kas burtiski būs kā spožākās zvaigznes, kas nevis nemanāmi kaut ko var sabojāt, bet tā diezgan krietni atstāt iespaidu uz astronomiskajiem novērojumiem."

"Ne tikai astronomiem ir vajadzīga zvaigžņotā debess un melna nakts, arī dzīvniekiem un, iespējams, arī augiem ir vajadzīgs pilnīgi noteikts un labi izteikts foto periods, kad ir nakts, nevis ka ir krēsla visu nakti. Un kad ir diena. Mēs esam evolucionējuši, esam izauguši izveidojušies apstākļos, kad nekāda gaismas piesārņojuma, arī cita piesārņojuma vispār nebija. Tas varētu būt viens no tiem iemesliem, kāpēc mēs slimojam ar noteiktām slimībām. Par cilvēkiem mēs esam apzinājuši jau šo to, kas ar cilvēka organismu notiek un kādas ir tās problēmas, bet par dzīvniekiem ir tikai sākam nojaust, ka daudzi dzīvnieki varētu ciest, līdz pat tam, ka to populācija varētu sarukt, pateicoties tikai tam, ka viņi nespēj normāli izgulēties pa nakti," atzīst Indriķis Krams.

Viņš skaidro, ja cilvēki nedabū gulēt īstajā brīdi un tumšos apstākļos, jo visu laiku ir automašīnu gaismas vai reklāmu gaismas, tas ne pie kā laba nenoved. Tas attiecas arī uz citiem organismiem, putniem tajā skaitā.

"Kas attiecas uz dzīviem organismiem, kas nav tikai cilvēki, piemēram, interesants fakts, ka sāka manu uzmanību pievērst ar gaismas piesārņojumu saistītām problēmām,  bija tas, ka draugi no Oulu, Somijas pilsētas, Botnijas jūras līča ziemeļu daļā, viņi teica jau pirms kādiem gadiem 10 - 15, ka ap Ap Ziemassvētkiem lielās zīlītes Oulu pilsētā 12 naktī var sākt dziedāt. Ziemas vidū naktī dzied lielā zīlīte! Pēc kādu laiciņa man bija iespējas pašam to novērot, dzirdēt, redzēt.

Būtībā kaut kas tāds ir novērots arī Rīgā, un mums ir lielas aizdomas, ka tās problēmas, kas saistītas ar nervu sistēmas iekaisumiem. (..) Tas ir  tieši tas pats, kas notiek ar cilvēku, kad viņš nevar izgulēties. Viņa lielākajai drauds būs bipolārie traucējumi," vērtē indriķis Krams.

"Dzīvnieki, kas migrē, orientējas pie dažādiem debesu spīdekļiem, gan pēc saules dienā, rītos un vakaros, gan, it sevišķi, naktīs pēc zvaigznēm. Ja zvaigznes ir sliktāk redzamas, tad, protams, putnam jāpaceļas virs mākoņiem, lai zvaigznes ieraudzītu. Ja  ir kaut kādi apstākļi, ka mākoņu sega ir bieza, tad jau viņiem ir grūtāk orientēties," skaidro Indriķis Krams.

"Ir situācijas, kad viņam jālido pāri, piemēram, tādai dieva svētītai zemei kā Beļģija, kas iz izgaismotas pilnīgi visa, nav tur ieliņa, kas nebūtu izgaismota. Un arī Vācija. Un putnam ir ārkārtīgi grūti noorientēties. Kādas tas rada sekas, mēs īsti nezinām, bet kopumā būt putnam kļūst aizvien grūtāk un grūtāk,

un viens no tiem iemesliem ir bīstamais periods, kad putni ceļo, pārvietojas, migrē, un to dara pārsvarā lielākā daļa putnu. Viņi migrē tieši naktīs. Tad, kad neredzi debesis, bet redzi tikai to, ka apakšā ir viena uguņu jūra, loģiska putniņam būs daudz grūtāk izvēlēties ceļu.

"Mazais Ceiss" palīdz lūkoties zvaigznēs, gan novērot putnus

Latvijas Universitātes Muzeja krājumā ir kāds īpašs aparāts, kas bijis noderīgs gan biologiem ornitoloģiskajās stacijā, gan kā neliels planetārijs, ar kuru demonstrēt zvaigznes uz kupola. 

Vai atceraties, kad pēdējo reizi aplūkojāt debesjumu, tikai telpās? Šādu iespēju, kad uz kupolveida griestiem vērojat zvaigznes debesīs un varbūt ik pa laikam gar jūsu acīm aizslīd arī kāda komēta, ļauj radīt planetārijs. Daudzi atminēsies, ka Latvijā tāds ilgus gadus darbojies pašreizējā Pareizticīgo katedrālē Esplanādē, Rīgā, bet izrādās, ka planetārija aparātus iespējams izmantot ne tikai zvaigžņotas debess demonstrēšanai. 

Karla Ceisa uzņēmumā Vācijā radītais Ceisa planetārija aparāts jeb “Mazais Ceiss” savulaik nonācis Latvijā, tas izmantots putnu pētījumiem, bet šobrīd atrodas Latvijas Universitātes muzejā. Pēc kāda principa darbojas planetāriji, tostarp "Mazais Ceiss", kura galva atgādina lodi ar daudziem ragiem, saruna ar Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieku un Latvijas Universitātes Muzeja ekspertu Ilgoni Vilku. 

Ttiekamies Latvijas Universitātes Muzeja astronomijas ekspozīcijas telpās, kur Ilgonis Vilks iesākumā stāsta par to, cik nozīmīgs bijis Ceisa uzņēmums.

Šī gada martā Ceisa planetārija aparātu plānots godāt kā Latvijas Universitātes Muzeja mēneša priekšmetu. Par to tiks sagatavoti materiāli, tostarp par Mazā Ceisa izmantošanu putnu pētniecībā, un materiāli būs pieejami muzeja tīmekļa vietnē. Bet jau tagad Latvijas Universitātes Muzeja astronomijas ekspozīcijā, ko rotā vēsturiskā Astronomiskās Observatorijas plāksnīte uz durvīm, interesenti līdzās meteorītu kolekcijai, teleskopam, pagājušajā gadā atjaunotai pulksteņu istabai un citiem priekšmetiem var aplūkot arī “Mazā Ceisa” planetārija aparātu.