Ēdiens nav bezveidīga, bezkrāsaina masa, lai tikai nodrošinātu dzīvībai nepieciešamo. Ēdiens neapšaubāmi ir dzīves bauda un to izbaudīt palīdz ne tikai garšas kārpiņas, bet arī tekstūra, krāsa, aromāts un pasniegšanas veids, un pat skaņa un sajūta, kad iekožamies tajā.

Kāpēc čipsiem ir jābūt kraukšķīgam, bet svaigai baltmaizei - mīkstai? Kāpēc skaņa, kad atskrūvē atspirdzinoša dzēriena pudeli, liek mutē sariesties siekalām un kā garšotu zaļa apelsīnu sula? Zinātne par ēdienu un garšas uztveri ir sarežģīta un aizraujoša. Gastrofizika jeb zinātne par garšu, tā to nodēvējuši zinātnieki pasaulē. Raidījumā Zināmais nezināmajā par to pārrunājam ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju un kognitīvo zinātņu pētnieku Jurģi Šķilteru un inženieri, „Bliss Gelato” saldējuma radītāju Kārli Agri Grosu un viņa dēlu Aleksandru, kuram arī ir ko teikt par garšu, garšas īpašībām un garšas fiziku.

Mēģinām sagaršot vīnā riekstus, augļus un par rudens lapas

Sulīgs, mīksts, slaids, stūrains, tīrasinīgs, ar zemes vai zāles garšu – tie ir tikai daži no vīna apzīmējumiem, ko lieto šī dzēriena pazinēji, lai raksturo tā garšu. Kā un kāpēc šādus daiļskanīgus apzīmējumus izmanto vīnam, stāsta vīnzinis, uzņēmuma „Noble Wine” pārstāvis Ronalds Pētersons.

Glāzē ir ieliets Toskānas reģionā darināts “Merlot” vīnogu vīns un mēģinu sagaršot visu vīnziņa nosaukto garšu buķeti. Aromāts šķiet daudz bagātīgāks par šī dzēriena garšu. Vīna pazinēju pasaulē vārdi skan kā dzeja: noturīgs, zīdains, samtains, nervozs, skanīgs, ugunīgs taukains. Vīns var būt šarmants, sparīgs, kalsns, krēmīgs, tas var būt ar zāles vai dzelzs garšu. Kopā ar Ronaldu turpinu malkot vīnu un izprast, kur un kā rodas šī dzēriena apzīmējumi.

Lai izjustu vīna garšu, tas ir jādzer lēnām ar nelieliem malkiem, un kā bilst Ronalds Pētersons, būtiska ir vīna pēcgarša.