Apvienoto Nāciju organizācija brīdinājusi par postošajām sekām, ko šogad var nest "El Ninjo" fenomens - sausumu un plūdus, no kuriem cietīs ne tikai dažādu valstu tautsaimniecība un ekonomika, bet arī teju 100 miljoni pasaules iedzīvotāju, kuri pakļauti bada un slimību riskam. El Ninjo un La Ninja - no spāņu valodas tulkojot tie ir vienkārši vārdi - mazais puika un mazā meitene, taču lielai daļai pasaules iedzīvotāju šie vārdi uzdzen bailes. Ar šiem vārdiem apzīmē sarežģītu un grūti prognozējamu dabas parādību, kas rada nopietnas krīzes daudzviet pasaulē. Vēl pagājušajā nedēļā medijus sasniedza ziņa, ka Klusā okeāna piekrastē Čīlē pēdējo mēnešu laikā ir izskalotas vairākas tonnas mirušu jūras dzīvnieku - 40 tūkstoši lašu, 8 tūkstoši sardīņu, 300 vaļu un neskaitāms daudzums gliemeņu ir atrodami piekrastē. Kā galveno iemeslu šai situācijai min tieši dabas paradību El Ninjo. Kas ir El Ninjo un La Ninja un kā šīs dabas parādības ietekmē pasaules klimatu, kā arī ekonomiku un cilvēku labklājību dažādos pasaules reģionos un vai arī Latvijas iedzīvotāji izjūt El Ninjo ietekmi, skaidrojam raidījumā Zināmais nezināmajā. Studijā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks, ģeogrāfijas zinātņu doktors Raimonds Kasparinskis.

El Ninjo ir visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, ko izraisa Klusā okeāna ūdens temperatūras paaugstināšanās. Tā rezultātā daudzās pasaules zemēs samazinās nokrišņu daudzums, kā arī rodas postošas vētras un citas dabas stihijas.

Alternatīvie problēmu risinājumi

Cilvēku centieni meklēt alternatīvus risinājumus dažādām problēmām. Saules baterijas panelis, ko pielīmēt pie loga, siltums, ko iegūst no serveriem - šie un citi risinājumi ikdienas energoresursu patēriņu varētu atvieglot. Ar Eiropas inovāciju un tehnoloģijas institūta gada balvas nominantiem Budapeštā tikās Ieva Valeine. 

Klimata pārmaiņas jau vairākus gadu desmitus ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina daudzu politiķu un zinātnieku prātus. Pagājušā gadā Parīzē notikušajā Klimata samitā pasaules valstu līderi vienojās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu, un, protams, nepieļaut, lai vidējā gaisa temperatūra pieaugtu par vairāk nekā diviem grādiem pēc Celsija. Lai šos plānus izpildītu, valstīm ir ne tikai jāmaina politika, bet arī jāatbalsta inovācijas. Aprīļa beigās Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā pulcējās Eiropas inovāciju un tehnoloģijas institūta gada balvas nominanti trīs kategorijās - inovācijas, risks un pārmaiņas. 

Krisa Emeta diplomdarbs ir par saules baterijām. Atšķirībā no klasiskajiem saules paneļiem, kas ir smagnēji, aizņem daudz vietas un ir ļoti dārgi, Krisa radītais ir aptuveni A3 lapas izmēra tāda kā ielaminēta lapa, kurai vienā pusē pielīmēti visparastākie klipši, ar kuriem tos var piestiprināt, piemēram, pie mājas jumta. Projekts gan ir tālu no pabeigta - tas ar vien ir izstrādes stadijā, bet mērķis ir ražot solārpaneļus, kuri ir lēti un vienkārši.

Kriss Emots prognozē, ka produkts būs izstrādes stadijā vēl vismaz piecus gadus. Labās ziņas ir tās, ka viens šāds panelis varētu maksāt ap pieci eiro kvadrātmetrā. Ššobrīd solārie paneļi maksā ap 200 eiro kvadrātmetrā. Turklāt Emmota veidotais panelis guvis arī dizaineru ievērību sava viegluma dēļ un, iespējams, ka pēc pieciem gadiem arī mums piedāvās iegādāties saules paneļus, piemēram, bumbiera formā visās varavīksnes krāsās.

Norberta Koipeša projekts, kas ieguva balvu inovāciju kategorijā, saucas “Ūdens un enerģija klimata pārmaiņām”. Viņš, kopā ar vēl vairāku zinātnieku komandu, pārvērš neizmantoto siltumu, mums derīgos projektos.

Lai iegūtu balvu, inovatoriem bija ne tikai jāprezentē spoža ideja, bet arī jāpiedāvā, kur to varētu izmantot reālajā pasaulē. Norberts Koipešs un viņa komanda saredz, ka viņu piedāvāto produktu varētu izmantot gan viesnīcās, gan rūpnīcās.

Balvu riska nominācijā, ieguva Florians Šneiders. Viņa ideja, kuras nosaukums ir “Nerdalize”, paredz izmantot siltumu, kuru iegūst no serveriem, kā bezmaksas apkuri mājām. Parasti, serveri atrodas datu centros, kur tie aizņem daudz vietas un patērē elektrību.”Nerdilize” piedāvā datu serverus par zemākām cenām, kas turklāt bez maksas apsilda cilvēku mājas. 

Apvienotajos Arābu Emirātos iecerēts būvēt kalnu lielāku lietavu radīšanai

Kamēr daudzas valstis cīnās ar plūdiem un to radīto neražu, kāda valsts pasaulē, kas vienmēr ir bijusi sausa un karsta, bet, klimata pārmaiņu ietekmē kļūst vēl sausāka un karstāka, nākusi klajā ar risinājumu, kā likt lietum līt. Apvienotajos Arābu Emirātos nevis nafta, bet ūdens ir visdārgākais resurss un tā tur ir ļoti maz. Lai risinātu ūdens trūkumu, kas nākotnē varētu sasniegt kritisku līmeni, Emirāti nākuši klajā ar risinājumu, kas ir ļoti vērienīgs - uzcelt augstu mākslīgo kalnu, kas radītu lielākas lietavas. Kā zināms lietus veidojas, ja kalnu tuvumā siltās gaisa masas straujāk ceļas augšup un atdziest. Aukstais gaiss nespēj nest tikpat daudz ūdens kā siltais gaiss, tāpēc veidojas lietus. Eksperti cer, ka šis vienkāršais dabas likums ļautu palielināt lietavas reģionā. Saprotams, ka uzcelt kalnu nebūt nebūs tik vienkārši - gan finansiāli, gan tehniski tas būtu milzīgs izaicinājums pat valstij, kas mākslīgi ir radījusi teju visu.

Šobrīd pie šīs ieceres strādā ekspertu grupa no Amerikas Savienoto Valstu atmosfēras izpētes centra. Viņu pārziņā ir ar datormodelēšanas palīdzību aprēķināt mākslīgā kalna precīzas proporcijas, lai tas spētu pildīt funkcijas, kuras no tā sagaida. Līdz šim neviens nav būvējis ko līdzīgu un arī speciālisti atzīst, ka uzdevums būs grūts. Citas valstis arī ir mēģinājušas mākslīgi palielināt lietavu apmēru, taču tas vienmēr darīts ar citām metodēm, piemēram, mākoņu mākslīgu radīšanu. Piemēram, Ķīna tādus radījusi ar raķešu palīdzību nogādājot gaisā dažādas ķīmiskas vielas, kas veicina ledus kristālu veidošanos. Ķīna savu ir panākusi – katru gadu šādā veidā tur nolīst apmēram 50 miljardi tonnu lietus, tādējādi palīdzot apūdeņot lauksaimniecības zemes. Runājot par Apvienoto Arābu Emirātu gadījumu, vēl nav zināms, kāds būs materiāls, ko izmantos kalna radīšanai, bet viens ir skaidrs - lai kas tas būtu, to vajadzēs daudz. Līdz šim, protams, ka nevienam nav izdevies nosvērt nevienu reālu kalnu, taču aplēses var veikt par kalna tilpumu. Piemēram, daudz maz simetriskais Kilimandžaro kalns, kas ir 5895 metrus augsts un diametrā apmēram 40 km, sevī varētu ietilpināt teju 2 tūkstoš 500 kubiktonnas.

Tā kā mākslīgā kalna būvēšanas izmaksas vēl nav zināmas, nav vēl pilnīgi droši zināms, vai šī ideja tiešām tiks realizēta, taču skaidrs ir viens – nākotnē mēs varam gaidīt ne tādas vien alternatīvas idejas, kā bagātās valstis piemērosies klimata izmaiņām.