Cilvēka rīcība vienmēr atstās pēdas vidē, pat, ja tās garāmgājējam nav saskatāmas un atrodas dziļi zemē. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izstrādājuši inovatīvu metodi, ar kuras palīdzību noteikt piesārņojumu gruntī, pētījumi notikuši Inčukalna sērskābā gudrona dīķu apkaimē. Plašāk stāsta Latvijas Universitātes pētnieki Kristaps Lamsters, Jānis Karušs un Dmitrijs Poršonovs.

Grunts piesārņojums reizēm ir gan saskatāms, gan sajūtams, piemēram, Inčukalna gudrona dīķos ir monitoringa urbumi, pie kuriem ir jūtams naftas produktu aromāts.

Ir diezgan daudz piesārņotu vietu, kuras var iepazīst Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā ievietotā kartē un sarakstā. Kopumā šādu vietu ir ap 3000.

"Grunts piesārņojuma reizēm ir vairāk, nekā mums liekas, ka tas ir," skaidro Jānis Karušs.

Pētnieki arī satikuši sēņotājus daudz Inčukalna gudrona dīķu apkārtnē, cilvēki vāc sēnes un pat  nenojauš, ka zemē ir piesārņojums un ir arī sēnēs, ko lasa, tas ir.

"Lielākā bīstamība, ka vieta ir piesārņota, bet cilvēks ar savām maņām to neredz," vērtē Jānis Karušs.

"Lielākoties cilvēki nezina, ka, dodoties mežā vākt ogas un sēnes, smagie metāli var nonākt viņu organismā. Reizēm žēl, ka pašvaldību attieksme ir noraidoša pret potenciālo piesārņojumu. Ir jāveic obligāti šī izpēte visās vietās, kur potenciāli kaut kāds piesārņojums varētu būt un sabiedrībai būtu droši uzturēties apkārtējā vidē," uzskata Kristaps Lamsters.

"Esmu ievācis sēnes ap gudrona dīķiem un pamērījis tur metālus. Ēst es to neieteiktu. Es tur esmu atradis gan kadmiju paaugstinātas koncentrācijas, gan dzīvsudrabu, gan cinku, gan eksotiskākus metālus, kā stronciju un cēziju. Neko tādu, kas nogalinātu uzreiz, bet tas nav nekas tāds, ko ēst katru dienu. Tas var būt bīstami," atklāj Dmitrijs Poršonovs.

Ar LU zinātnieku izstrādāto metodi noteiks piesārņojumu arī bijušajā Olaines šķidro atkritumu izgāztuves teritorijā, kur nonāca Olaines farmaceitisko rūpnīcu atkritumi. Turpinās arī Inčukalna gudrona dīķu izpēti, kā arī identificēta bijusī degvielas bāze netālu Rīgas, laku un smēreļļu noliktava Brocēnos.

Piesārņojums nekur nepazūd, bet izkliedējas apkārtējā vidē, tas saistīts ar gruntsūdeņu kustību lielā mērā.

Praktiski visās valstīs ir vietas, kas ir potenciāli piesārņotas. Latvija nav unikāla. Var pārbaudīt jau minētā reģistrā. Pētnieki neiesaka vākt meža veltes blakus lielceļam, arī pamestās vecās militārās zonās nevajadzētu nodarboties ar dabas velšu ievākšanu, jo pastāv iespēja, ka šī objekta ir kādas vielas noplūdušas. Precīzi nav zināms, cik daudz ir piesārņoto vietu, jo arī kartē norādītās, ir minētas kā potenciāli piesārņotas, norāda Dmitrijs Poršonovs.

Pētījumi veikti LZP FLLP projektā "Kompleksu ģeofizikālo datu integrēšana un izmantošana grunts piesārņojuma kartēšanā", lzp-2020/2-0171.

Inovatīvs risinājums veco autoriepu otrreizējai izmantošanai

Kā atbrīvoties no nolietotajām autoriepām, nepiesārņojot vidi, vienlaikus uzlabojot autoceļu kvalitāti? Atbilde – dot riepā otro iespēju, pārvēršot tās ceļa segumā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs radis risinājumu riepu pārstrādei asfalta segumā. Viņš skaidro, kā notiek šis process un cik lielu platību var noklāt ar vienu riepu.

Fakts, ka aizvien lielāka uzmanība tie pievērsta apkārtējais videi, pēdai, ko cilvēks vidē atstāj aiz sevis, tai skaitā atkritumus, ir novedis pie jautājuma, kur likt nolietās automašīnu riepas. Viens risinājums ir piešķirt tām otru mūžu, pārvēršot riepas asfalta segumā. Tas ir gan riepu dzīves turpinājums citā veidolā, kā arī iespēja uzlabot esošos ceļus. Risinājumu jau pirms piecpadsmit gadiem sāka meklēt pētnieks Viktors Haritonovs, skatot un analizējot, kāpēc uz ceļiem veidojas automašīnu iebrauktās rises un kā tās novērst.

Šīs vasaras otrajā pusē RTU zinātnieki arī pārbaudīs, kā jaunais no pārstrādājām riepām veidotais segums darbosies praksē. Šobrīd notiek pārrunas, konkrētu kuros ceļa posmos tiks ieklāta šī bitumena un riepu gumijas masa. Viktors Haritonovs arī stāsta, kā soli par solim notiek process - ceļš no lietotās riepas līdz asfalta segumam.

Un noslēgumā matemātikas uzdevums - cik lielu platību var noklāt no vienas riepas? No vienas vieglās automašīnas riepas iegūtais izejmateriāls kopā ar citiem komponentiem var noklāt 6 kvadrātmetrus asfaltēta ceļa.