Cilvēks ir sociāla būtne un, lai izdzīvotu, mēs veidojam kopienas. Savukārt, lai šīs kopienas psatāvētu un funkcionētu, ikdienas ir jāpieņem dažādi lēmumi un jāpanāk kopienas locekļu vienošanās. Bieži gadās, ka cilvēki lēmumus pieņem neracionāli, pat, ja pieejama visa nepieciešamā informācija izsvērta lēmuma pieņemšanai. Viens no iemesliem ir grupas domāšana - fenomens, kad cilvēki cenšas panākt konsensus pat, ja tas nav labākais risinājums. Kas ir grupas domāšanas fenomens, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers un komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska.

"Vēsturiski interese par grupu domāšanu un lēmumu pieņemšanu grupās ir radusies analizējot politiskus lēmumus. Tas nav nejauši, jo nepareizu lēmumu cena ir augsta. Vēlāk interese pavirzījusies uz biznesu, kur arī ir augsta cena kļūdām burtiskā nozīmē," skaidro Olga Procevska.

Viņa norāda, ka šobrīd, kad cilvēki vairāk domā par racionalitāti, par lēmumu pieņemšanas kvalitāti un iznākumiem ne tikai politikā un biznesā, bet arī privātajā dzīvē, daudzās jomās gribam pieņem aizvien labākus, racionālākus lēmumus.

"Mēs varam pieņemt labu lēmumu, izvēloties dzīves partneri, labu lēmumu par bērnu radīšanu un viņu audzināšanu, mēs ļoti meklējam veidus, kā apiet savus stereotipus, aizspriedumus un domāšanas kļūdas. Ar to var izskaidrot lielo interesi par tēmu. Vēlēšanās pieņem labus lēmumus izplešas gandrīz uz visām sfērām," uzskata Olga Procevska.

Pētniece atzīst, ka arī ģimene jau ir grupa, un ir iespējams pieļaut tipiskās kļūdas, kas raksturīgas grupu domāšanai, kas noved parasti pie sliktākiem lēmumiem. Tāpat ir iespējams darīt lietas, kas palīdz pret negatīvajām grupu domāšanas izpausmēm. Tomēr ģimene ir maza formāta grupa parasti.

"Es to uztveru līdzīgi kā kāri pēc saldumiem. Mums evolucionāri ir izveidojusies tendence, ka patīk saldas garšas labā nekā sīvas. Saldi augļi garšo labāk nekā rācenis. Apkarot šo var, bet tas ir kā cīnīties pret straumi. Tas, ko darām, un tas ir labi zināms mazu bērnu vecākiem, nevis apkarot, skrienot ar pieri sienā, bet mēģināt atrast apkārt ceļus.," skaidro Olga Procevska. "Tāpat grupu domāšanas ziņā mums ir izveidojusies tieksme vienoties.

Mums ir svarīgi būt saskaņā ar savu grupu. Tas ir veids, kā veidojam attiecības, alianses un īstenojam savus plānus. Pieņemo lēmumus, ir jāņem vērā, ka jebkurā dabiskā situācijā, ļaujoties pašplūsmai, grupa tieksies vienoties, nevis uz konfliktu, jo konflikts ir diskomforts. Tas ir arī iemesls, kāpēc lielākā daļa cilvēku izvairās no atšķirīgu viedokļu paušanas. Tas arī reizēm mēdz novest pie sliktākiem lēmumiem."

Ivars Austers uzskata, ka viens un tas pats cilvēks vienā situācija var iekrist grupas domāšanas slazdā, bet citā ar to labi tikt galā. To nosaka niecīgas atšķirības situācijā.

Sociopāta prāts

Ir izpētīts, ka Pirmajā pasaules karā  ienaidnieku iznīcināja 2% cilvēki ar antisociālām iezīmēm, norāda psihoterapeits Artūrs Utināns, stāstot par sociopātiem, sociopātiskām pazīmēm un iemesliem antisociālai uzvedībai.

Termins sociopātija pirmo reizi parādījās pagājušā gadsimta 30. gados, kad to ieviesa amerikāņu psihologs Džordžs Partridžs, runājot par cilvēkiem, kuru galvenā iezīme  bija  nespēja  ievērot sabiedrības normas un tādejādi kaitē citiem.

Ir vairāku pazīmju kopums, kas liecina, ka cilvēku var saukt par sociopātu. Par to stāsta psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Nereti sociopāti tiek pielīdzināti psihopātiem, taču iemesli šīm garīgām novirzēm no normas- daži  speciālisti uzskata, ka psihopātu gadījumā ir iedzimtība, kamēr sociopātisks cilvēks  veidojas ārējo faktoru ietekmē savukārt daļa psihologu uzskata, ka sociopātija ir vieglāka psihopātijas forma. Artūrs Utināns skaidro vēl kādu interesantu aspektu, kas veicina minēto cilvēku parādīšanos sabiedrībā, proti, te ir kari.