Zinību dienā, kad runājam par to, cik svarīgi iegūt zināšanas par pasauli mums apkārt, palūkojamies, cik būtiski cilvēkiem ir iegūt zināšanas pašiem par sevi un savu emocionālo pasauli. Kas ir emocionālā inteliģence un vai zināšanas par mūsu jūtu pasauli ietekmē arī uzkrātās prāta zināšanas? Vai inteliģents ir tas cilvēks, kuram ir zināšanu bagāža vai bagāta jūtu pasaule, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāju profesori Guntu Ancāni.

Praktiskā dzīve rāda, ka cilvēkam ir grūtāk strādāt ar savām emocijām, nekā uzkrāt kādas teorētiskas zināšanas, atzīst Gunta Ancāne. Cilvēki bieži baidās no tā, ko viņi jūt, baidās saprast savas patiesās jūtas.

Zināšanas ir nepieciešamas, bet vajadzīga emocionālā inteliģence. Ja cilvēkam būtu tikai zināšanas bez emocijām, viņu varētu salīdzināt ar datoru.

"Saprast, ko es tiešām vēlos ir drosmīgs un grūts process un nepieciešams treniņš no agras bērnības," sarunā atgādina Ancāne.

Smadzeņu pārslodzi rada stress, ne apgūstamās vielas daudzums

Ne reti dzirdētās frāzes “mana galva kūp”, “mana galva pārplīsīs”, “smadzenes pārkārsīs”. Šķiet ikviens no mums ir izjutis, kas ir intensīvs prāta darbs, vai tā vienmēr ir smadzeņu pārslodze. Parasti runā par pozitīvu efektu apgūstot jaunas zināšanas – mācīšanās uzlabo atmiņu, pasargā no vecuma demences, tas ir treniņš smadzenēm. Arī šajās garīgajās aktivitātēs var iestāties pārslodze, ja mēs savas smadzenes, kas darbojas maratona režīmā, gribam ielikt sprinta rāmjos, pie tam vairākos. Vai pārlieku lieka intelektuālā slodze var radīt smadzeņu vai nervu sistēmas traucējumus. Ne tik daudz apgūstamās vielas daudzums, cik ar to saistītais stress ir iemesls smadzeņu pārslodzei. Parastākais simptoms tam, ka cilvēks ir pārmācījies – ir galvassāpes. Par smadzeņu pārslodzi stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras asistente, neiroloģe Elīna Pūcīte.