25. oktobrī vairāk nekā 100 pasaules pilsētās notiks hakatons, lai meklētu risinājumus klimata pārmaiņu radītajām problēmām pilsētā. Dalībniekiem diennakts laikā būs jārada inovatīvas tīmekļa, mobilās vai virtuālās realitātes lietotnes, kas palīdz novērtēt pilsētas attīstības ietekmi uz ekosistēmu un tās pakalpojumiem. Latvijā šogad pirmo reizi hakatons notiks ārpus Rīgas – Cēsis.

Risinājumu meklēšana vēl priekšā, taču, lai runātu par to, kādi varētu būt tehnoloģiskie risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanai un ilgtspējīga tūrisma veicināšanai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas EIT Climate-KIC HUB Latvia projektu vadītāja un hakatona organizatore Santa Krastiņa, sociālantropologs un pilsētu pētnieks Viesturs Celmiņš un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un metodiskās nodaļas datu analītiķis Viesturs Zandersons.

Vai pilsētā iespējams izvairīties no gaisa piesārņojuma?

Kur pilsētas, tur gaisa piesārņojums. Kopš industriālās revolūcijas pagājis ilgs laiks, bet par neveselīgu gaisu pilsētā tiek runāts joprojām un aizvien vairāk. Piesārņojuma formas gan ir mainījušās, un tieši tāpat arī cilvēkiem ir lielākas izvēles iespējas pašiem noteikt, kādu gaisu pilsētā elpot. Kas mūsdienās rada gaisa piesārņojumu un kādas sekas tas var radīt, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga un biedrības “Zaļā brīvība” enerģētikas un klimata politikas eksperte Krista Pētersone.

Ņemot vērā pēdējā laika aizvien pieaugošās diskusijas par klimata pārmaiņām, varētu šķist, ka tādējādi arī situācija pilsētās ir kļuvusi draudīgāka, jo gaisa piesārņojums palielinājies. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga skaidro, ka salīdzinājumā ar situāciju pilsētās pirms 100 gadiem aina šobrīd ir varbūt ne gluži labāka, bet tomēr citādāka gan.

Atsevišķu piesārņojošo vielu koncentrācija ir samazinājusies desmit un divdesmit reižu, piemēram, sēra dioksīds. Mēs vairs praktiski nekurinām ar sēru saturošām oglēm un mums ir stingri noteikumi sēra saturam degvielā. Tajā pašā laikā mūsdienās ir parādījušās citas vielas, piemēram, aerosoli jeb dažāda izmēra un dažāda ķīmiskā sastāva cietās daļiņas. Situācija saistībā ar tā vai cita veida daļiņām gaisā dažādās pasaules vietās ir atšķirīga.

Gaisa kvalitātes mērījumus Latvijā veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Mērījumi notiek gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, kā arī fona stacijās Rucavā un Zosēnos, lai novērtētu piesārņojumu, kas Latvijā ienāk no citām valstīm.

Bet kā sevi pasargāt gaisa piesārņojuma apstākļos. Varētu lietot mazāk aerosolu, lai tie nenonāk apkārtējā vidē. Bet, ja reiz tie nonākuši, kā tad parūpēties par sevi? Cilvēki mēdz lietot aizsargmaskas.

Ja domājam, kā rūpēties par sevi un gaisu pilsētā, neko unikālu patiesībā ieteikt nevar, - lietot uzturā pēc iespējas vairāk vietējos produktus, pirms pirkuma izdarīšanas padomāt, vai tas man patiešām ir nepieciešams. Un, kamēr Rīga atrodama aptuveni 180. vietā piesārņojuma ziņā, situācija daudz skarbāka ir citā Eiropas valstī no Latvijas pavisam netālu. Tā ir Polija.

Biedrības „Zaļā brīvība” enerģētikas un klimata politikas eksperte Krista Pētersone gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkos iesaka nededzināt lietas, piemēram, rudens sausās lapas. Viņa arī uzsver, ka vārdu salikumos „klimata pārmaiņas” un „gaisa piesārņojums pilsētā” meklējamas kopsakarības, tomēr tie būtu arī jānošķir, jo klimats ir krietni plašāks jēdziens, tā ir arī temperatūra vai nokrišņi.

Ņemot vērā to, ka tīrā gaisā mēs varētu dzīvot un strādāt labāk, iegūtajiem mērījumiem par gaisa piesārņojumu ir liela nozīme. Tie nav tikai cipari, bet tie nepieciešami politikas veidošanai, piemēram, gaisa piesārņojuma mazināšanai. Visas Eiropas Savienības valstis izstrādā Nacionālās enerģētikas un klimata plānu, kas Latvijā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un līdztekus tam vēl vienu dokumentu – Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu līdz 2030. gadam.