Klajā nākusi Karstena Jānkes grāmata "Hanza", kas iepazīstina ar jaunākajiem pētījumiem par Hanzu un meklē atbildi uz jautājumu, kas bija šī neparastā tirgotāja apvienība, kura lika lauzīt galvu Anglijas karalim? Kādi mīti valda Eiropas kolektīvajā vēstures uztverē par Hanzu un kāpēc mūsdienās Hanza ir kļuvusi par teju tūrisma simbolu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks Ilgvars Misāns. Viņš arī grāmatas "Hanza" zinātniskais redaktors.

Vēsturnieka Karstena Jānkes grāmata Hanza ir aizraujošs kopsavilkums par jaunākajiem pētījumiem par Hanzu, skaidrojot gan to, kas Hanza bija, gan arī to, kas šī tirgotāju savienība nebija. Darba pamatā ir zināšanu apmaiņa starp kolēģiem Rīgā, Tallinā, Tamperē, Groningenā, Porto un Seviljā.

Hanzai ir īpaša nozīme Latvijas, Livonijas un visas Baltijas jūras telpas vēsturē. Hanzā apvienojušies tirgotāji caur šo organizāciju veidoja ciešu saikni starp austrumu un pārējo Eiropu. No Aleksandrijas līdz Novgorodai tirgotāji bija starpnieki ne tikai precēm, bet arī priekšstatiem, uzvedības paraugiem un valodas prasmēm. Tirdzniecības tīklojumā izveidojušās attiecības ietekmēja pat ģimeņu nodibināšanos un sastāvu. Tirgotāji tādējādi veidoja nozīmīgu urbānās kultūras daļu Latvijas teritorijā.

Karstens Jānke (Carsten Jahnke, 1968) ir viduslaiku vēstures profesors Kopenhāgenas Universitātē. Viņa pētījumi veltīti Baltijas jūras reģiona tirdzniecības tīkliem, Hanzas un Lībekas vēsturei viduslaikos.

Karstena Jānkes grāmatu "Hanza" izdevis apgāds "Mansards".