Higsa daļiņu atklāja pirms desmit gadiem, 2012. gadā, taču zinātnieki CERN ir pārliecināti, ka vēl pārsteidzošāki atklājumi ir tikai priekšā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas CERN vadītājs Kārlis Dreimanis raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro: “Higsa bozons ir viena no elementārdaļiņām, kas veido Visumu. Tas ir īpašs, jo tieši caur šo bozonu elementārdaļiņas mijiedarbojas ar Higsa lauku, kas, savukārt, ir pilnīgi visur un ir mūsu Visuma audekla neatņemama sastāvdaļa.” Tiem, kuri ir uzķēruši daļiņu fizikas šarmu un vēlas tam pievērsties plašāk, darba vēl ir ļoti daudz, Dreimanis ir pārliecināts, aicinot jaunos pētniekus padomāt par RTU un Latvijas Universitātes doktorantūras programmu "Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas", kas tapusi sadarbībā ar CERN.

Zināmais nezināmajā atgādina arī par dažādu nozaru saikni ar kvantu fiziku. Proti, kopš pagājušajā gadsimtā sevi uz skatuves spilgti pieteica kvantu fizika, ir krietni mainījies priekšstats par vairākām parādībām. Gaisma, laiks un telpa, apziņa ir tikai daži no jēdzieniem, kurus ieraudzīt citādi ir ļāvusi kvantu fizika. Līdz ar to varētu likties, ka realitātē ir iespējams pilnīgi viss.

Latvijas Universitātes profesors, fiziķis Mārcis Auziņš, ar lielu aizrautību stāsta, ka zinātnes apakšnozares un dažādas pētniecības metodes ir dažādas, taču neatkarīgi no tā vairākas disciplīnas mēģina rast atbildes universāliem jautājumiem par lietu kārtību un to, kā viss radies. To dara arī kvantu fizika, pētot mazu daļiņu, piemēram, atomu un molekulu mijiedarbību savā starpā un ar ārējo starojumu.