Biezas klades ar interviju pierakstiem, izbalējuši foto vai smagas vārdnīcās - šie un citi valodnieku, folkloristu un vēsturnieku reiz bieži izmantotie rīki pamazām atrod pielietojumu arī mūsdienīgākā un pieejamākā veidā, kļūstot digitāli. Humanitārās zinātnes Latvijā piedzīvo digitalizāciju. Smagās vārdnīcas, ar roku rakstīto interviju transkriptus un kartotēkas pamazām aizstāj balss atpazīšanas tehnoloģijas un datubāzes. Kā šķietami netehniskajās humanitārajās zinātnēs ienāk mašīntulkošana un dažādi virtuālie rīki, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš, Rēzeknes tehnoloģiju augstskolas profesore lietišķajā valodniecība Sanita Martena un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valsts Ernštreits.

Skaņu ierakstu restaurācija

Zinu, ka Norvēģijā reiz bija svarīgs vēsturisks ieraksts no lentas, kas ilgus gadu glabājusies zemā temperatūrā. Tās skaņas atjaunošanā tika iesaistīta vesela ķīmiķu komanda. Pēc tam ierakstu varēja atskaņot tikai vienu reizi. Tā, runājot par skaņas restaurāciju, stāsta Latvijas  Radio  skaņu režisors  Varis Kurmiņš. Viņš atklāj, kā notiek ierakstu restaurācija un kā tie skan pirms un pēc apstrādes. 

Varis Kurmiņš uz datora demonstrē grūti uzveramas skaņu nianses, ko tikai trenēta auss var saklausīt. Šādā darba procesā nav būtiski, cik sens ir ieraksts, bet gan kāda kvalitātē tas ir, kad nonāk skaņu restauratora rokās.

Skaņu restauratoram ir jāzina mūzikas vēsture un jābūt apveltītam ar labu dzirdi, kura parasti tiek izkopta laika gaitā un tāda arī tā ir bijušajam Latvijas Televīzijas, Rīgas kinostudijas skaņu plašu firmas un Latvijas Radio skaņu režisoram un restauratoram Jāzepam Kulbergam, kurš  skaņas apstrādi  veica kopš 1957. gada. Nu Jāzeps Kulbergs jau pāris gadus ir pensijā, bet jūsu uzmanībai piedāvāju sarunu, kas tapa 2015. gadā-  intervija par senu skaņu ierakstu atjaunošanu.