Dažādu aptauju mums visapkārt netrūkst. Par to liecina kaut vai tas, ka bieži nākas dzirdēt secinājumus, kā iepērkamies, kā krājam un ārstējamies. Pērn 80 % Latvijas iedzīvotāju atzina, ka higiēnas un drošības prasību ievērošana ir būtiska, izvēloties piemērotu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju. Lielākā daļa aptaujāto tētu zina, ka Tēva diena Latvijā ir oficiāli svētki, ko atzīmē septembra otrajā svētdienā. Šie ir tikai pāris no piemēriem, kas nonākuši dažādu rakstu vai preses relīžu rindās, stāstot par to, kādi pētījumi veikti kāda uzņēmuma vai iestādes uzdevumā. Vai šie pētījumi ir būtiski un vai ir vērts par šāda veida secinājumiem maksāt lielu naudu, ir jautājumi, ko iedomājas ne viens vien, izdzirdot dažādu aptauju rezultātus. Šos jautājumus sev ir uzdevusi arī komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante Olga Procevska. Interesējamies, cik neefektīvi var būt daži pētījumi un kuri tad ir tie jautājumi, uz kuriem atbildes patiešām var sniegt aptaujas?

Tas, kas izskatās savstarpēji saistīts, patiesībā tāds nav

Bieži vien dažādās socioloģiskās aptaujās redzam respondentu vecumu, dzimumu un tautību, bet katra aptaujātā atbildi uz to vai citu jautājumu ietekmē vēl neskaitāmi faktori, kas savā starpā ir saistīti. Bieži vien, savelkot kopā datus, mēs iegūstam kļūdainu statistiku. Varētu šķist, ka saprātīgs cilvēks taču redz un saprot, ka nav nopietni ņemami tādi dati kā, piemēram, interneta pārlūkprogrammas lietošanas biežums, kas ietekmē slepkavību pieaugumu, vai arī Meksikas citronu importa kāpums ASV samazina autoavārijas uz Amerikas lielceļiem.

Par jokainiem datu piemēriem stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu vadošais pētnieks antropologs Andris Saulītis. Kā spilgtu piemēru viņš min siera patēriņa saistīšanu ar negadījumu skaitu ASV. Jo lielāks siera patēriņš, jo lielāks ir negadījumu skaits. Bet šīs lietas ir vienkārši paralēlas, nevis cēloņsakarīgas. Nav tā, ka, jo vairāk ēd sieru, jo vairāk iekļūst satiksmes negadījumos.

Tie ir tikai daži jokaino datu piemēri, kas parāda faktoru saistības absurdumu, taču arī nopietnu datu analīzē mēdz ieviesties kļūdaini apgalvojumi, kas rodas savelkot kopā, tā teikt, sausus datus. Veids, kā var iegūt patiesību skatot dažādas cēloņsakarības ir eksperimentāli pētījumi, jeb pēc nejaušības principa veidoti kontrolēti izmēģinājumi, kas izsenis zināmi medicīnā vai fizikā, bet pēdējā desmitgadē aizvien plašāk tos pielieto arī sociālo zinātņu eksperti. Par to, cik ikdienā maldinošas var būt šķietamas cēloņsakarības un kā tikt līdz pareizajai atbildei- stāsta Andris Saulītis.