Grāmatas var būt ne tikai izziņas avots par konkrēto tematu, ko tā aplūko, bet pati kļūt par sava laikmeta liecību. To pierāda tas, ka grāmatās netrūkst dažādu zīmju, ko tur atstājuši lasītāji un arī grāmatu kolekcionāri. Nesen aizvadīta starpdisciplināra konference „Grāmata. Zīme. Krāsa”. Pētnieki aplūkoja ilustrācijas, iesējumus, burtus, druku, autogrāfus, ekslibrus, kolekciju piederības zīmogus, bibliotēku un privāto kolekcionāru piešķirtos identifikatorus un ierakstus grāmatās. Par zīmēm grāmatās un lasītāju „atstātām pēdām” raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta filoloģijas doktore Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktora vietniece un vadošā pētniece Ineta Kivle, filoloģijas doktore Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Ināra Klekere, socioloģijas maģistre Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas vecākā bibliotekāre Maija Krekle, filoloģijas doktore LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa un LU doktorante, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece Kristīne Zaļuma.

Grāmatu un dokumentu restaurācija

Ne tikai baznīcu altāri, senas mēbeles un gleznas ir restauratoru uzmanības lokā, bet arī gadsimtiem senas grāmatas, rokraksti un dokumenti, kas ir lielākais veco grāmatu bieds – mitrums, gaisma vai grāmatās mītošie kukaiņi, skaidro restaurācijas meistare Ārija Ubarste.

Viņa ir gan apstrādājusi, tā teikt, devusi otro dzīvi 14 gadsimtā. tapušam īpašuma dokumentam, kas rakstīts uz kazādas Itālijas pilsētā Toskānā, gan restaurējusi kuršu ķoniņu dokumentus, senas baznīcas grāmatas, rakstītas uz pergamenta, Napoleona dibinātā Eģiptoloģijas institūta izdotās oriģinālgravīru kolekcijas un vēl daudz un dažādus senus rakstus.

Liels bieds šādiem rakstiem ir nepareiza glabāšana un tas ietver gan mitrumu, gan kukaiņus, gan grauzējus, gan gaismu. Viens no ierastākajiem materiāliem līdzās papīram, ar ko ikdienā darbojas grāmatu restaurators, ir no dzīvnieku ādas veidots materiāls – pergaments – un tam lielus bojājumus nodara mitrums.

Ārija Ubarste kopā ar kolēģiem savulaik ar restaurējusi tādu unikālu materiālu, kā gravīru kolekciju, ko veidoja franču zinātnieki Napoleona Ēģiptes ekspedīcijas laikā no 1798. līdz 1801. gadam. Gravīras ir vairāk nekā 150 slavenu dažādu nozaru zinātnieku un pētnieku sadarbības rezultāts, kuri pavadīja Napoleonu ekspedīcijā uz Ēģipti. Lielformāta gravīrās attēlotas piramīdas, tempļi, skulptūras un bareljefi, hieroglifu raksti, augi, dzīvnieki, pilsētas un to kartes. Tagad šīs gravīras atrodas Latvijas Universitātes bibliotēkas krātuvē.