Skaņuplates pazīstam arī mūsdienās, taču savulaik tas bija vienīgais veids, kā bez radio vai dzīvās mūzikas klātbūtnes atskaņot ierakstus. Latvijas Nacionālā bibliotēka šovasar aicina ieskatīties bagātīgā skaņuplašu mantojumā, iepazīt skaņuplašu fabrikas, izdevējus un personības, caur kuru rokām gājuši neskaitāmi ieraksti. 

Skaņuplate ir skaņu nesējformāts, kas pastāv no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām, un pēdējos gados tas atkal kļūst aizvien populārāks. Kā sākās skaņuplašu vēsture Latvijā un kādi izdevēji šeit darbojās? Lai to uzzinātu, dodamies uz Nacionālo bibliotēku, kur Audiovizuālajā lasītavā apskatām krājuma ekspozīciju “IZDOTS LATVIJĀ. Skaņuplašu izdevēji no Bellaccord Electro līdz Melodijai”. Te ir iespēja pārliecināties, cik strauji dažubrīd mainījās skaņuplašu etiķetes un nosaukumi.

Bet, lai skaņuplašu mantojumu iepazītu vēl tuvāk, uz sarunu aicinājām Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālā krājuma galveno bibliogrāfu Uģi Šķēli.

Dodamies arī uz kādu citu krātuvi. Saldētavas tekstilijs, bezskābes papīrs, cimdi saskarē ar muzeja priekšmetiem, tumsa, noteikta temperatūra un mitruma līmenis – kāpēc visi šie nosauktie parametri ir būtiski muzeja priekšmetu glabāšanā? Lai uzzinātu gan to, gan daudzko citu, ielūkojamies dažās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma telpās. To darām kopā ar kolekciju glabātājām Agniju Cigelnieci un Gunitu Baumani, kā arī muzeja direktora vietnieci krājuma darbā Anitu Meinarti. Pulka ielas muzeja krājumā šobrīd glabājas jau vairāk par vienu miljonu vienību.