Laiki mainās un mainās tehnoloģijas,  kas mūsu ikdienu padara ērtāku un arī atvieglo dažādu nozaru darbu. To pilnā mērā var attiecināt arī uz enerģētiku un inženieru darbu, kuri strādā pie tā, lai dažādās savas saimniekošanas jomās mēs spētu samazināt enerģijas patēriņu. Rīgas Tehniskās Universitātes rektors Leonīds Ribickis nācis klajā ar grāmatu par piedzīvoto piecdesmit gadus darbojoties zinātnē. Īpaša vieta grāmatā veltīta industriālās enerģijas pētniecībai un energoefektīviem risinājumiem, kas savulaik meklēti transporta sektorā. Par to, kā zinātnes sasniegumi šobrīd palīdz meklēt jaunus energoefektīvākus risinājumus un kādas vēsmas enerģētikā valdīja pirms piecdesmit gadiem, kad Latvija bija daļa no Padomju Savienības, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Tehniskās Universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis jauno studiju gadu sāka, 1. septembrī plašākai auditorijai piedāvājot savu jauno grāmatu "50 gadi zinātnes attīstībā". Grāmatā rektors atskatās uz saviem 50 darba gadiem zinātnē, un vienlaikus tā ir simboliska dāvana lasītājiem Leonīda Ribicka 70. dzīves jubilejā. 

 

Elektroautomobiļi Latvijā un pasaulē

Šobrīd pa Latvijas ceļiem brauc 302 elektroauto. Vispopulārākais modelis mūsu valstī ir “WV E-up”, bet pasaules elektroauto līderis ir “Nissan leaf”, ko tirdzniecībā laida 2010.gada nogalē. Šo atšķirību skaidro CSDD Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļas priekšnieks Pauls Beinarovičs.

Lai arī elektroauto veidoti jau 19. gadsimtā, tos izkonkurēja jaudīgākie un lētākie iekšdedzes dzinēja auto. Jaunu elpu elektroauto ieguva pagājušā gadsimta beigās, kad gan sabiedrība, gan uzņēmēji sāka runāt un domāt par auto radīto piesārņojumu.

Sērijveida elektriskie autombiļi tirgū nav sevišķi ilgi, tāpēc joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Lielākā daļa ražotāju lēš, ka automašīnu baterijas spēs veiksmīgi funkcionēt vismaz 10 gadus, taču, piemēram, pasaulē populārākais elektroauto “Nissan Leaf” šobrīd vēl nemaz nav uz ceļa pavadījis tik ilgu laiku. Kad oriģinālās baterijas būs jāmaina, jārēķinās ar lielām izmaksām. Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš tieši šo nezināmā faktoru min, kā vienu no galvenajiem elektroauto zemās popularitātes cēloņiem.

Kā citus iemeslus elektroauto mazajam skaitam Latvijā, Rūtiņš min mazo priekšrocību skaitu un atbalsta trūkumu no valsts puses. Šobrīd elektrisko automašīnu īpašnieki Latvijā ir atbrīvoti no  transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksas, pirmreizējās auto reģistrēšanas maksas, iebraukšanas maksas Jūrmalā, elektromobiļus var bezmaksas novietot Liepājas pašvaldības un Rīgas satiksmes apsaimniekotajās stāvvietās, kā arī tiem atļauts izmantot sabiedriskā transporta joslas. Šos, kā galvenos elektroauto plusus, uzsver CSDD pārstāvis Pauls Beinarovičš, kurš pats jau trešo gadu pārvietojas ar darba eletroauto.

Pirms pāris gadiem bija atbalsts arī auto iegādē, ko izmantoja liela daļa no elektrisko automašīnu īpašniekiem, taču tagad tas vairs nav pieejams.  

Pēc Pasaules ekonomikas foruma apkopotās informācijas redzams, ka vislielākais elektroauto īpatsvars ir tajās valstīs, kur valdība ir izveidojusi dāsnas atbalsta programmas. Piemēram, Ķīna, kas vēlas samazināt gaisa piesārņojumu un atkarību no ārzemju naftas kompānijām, ar subsīdiju palīdzību nodrošinājusi, ka jau pagājušajā gadā pa Ķīnas ceļiem ripoja vairāk nekā miljons elektrisko automašīnu. Tāpat līdz 2020. gadam plānots uzstādīt 400 000 uzlādes staciju.

Jautājums par iespēju uzlādēt elektroauto ir aktuāls arī pie mums. Šobrīd CSDD ir uzsākusi izveidot nacionālu elektroauto uzlādes tīklu – tuvāko divu gadu laikā uzstādot 150 uzlādes stacijas visā Latvijā, gan uz galvenajiem ceļiem, gan reģionālajos centros.

Citur pasaulē valstis izvirzījušas ambiciozus plānus - Norvēģija jau no 2025. gada jaunus auto varēs iegādāties tikai ar elektrisko dzinēju. Indija plāno to pašu darīt 2030. gadā. 

Ķīna rasts pielietojums rudens lapu kaudzēm

Ķīnas ziemeļos problēmas sagādā rudens lapkritis - daudzi Ķīnas ceļi ir noklāti ar Paulownia jeb Ādama koka lapām un pretēji valdības norādēm, vietējie vēl joprojām lapas dedzina, tādējādi vēl vairāk piesārņojot gaisu un vēl vairāk pasliktinot gaisa kvalitāti valstī. Risinājumu šai problēmai raduši pētnieki, kuri atklājuši veidu, kā lapas var pārvērst ierīcēs, kas uzglabā enerģiju.

Lapas, ko dedzināt Ķīnā netrūks - Pekinā vien gada laikā tiek sadedzināti divi miljoni tonnu. Tā kā emisijas, kas rodas dedzināšanas laikā ir ievērojamas, pētnieki izrēķinājuši, ka daudz draudzīgāk apkārtējai videi ir pārvērst lapas tā saucamajās organiskajās baterijās, kuru izstrādes procesā radīsies tikai nedaudz CO2 izmešu. Lai tiktu pie šādām enerģijas uzglabāšanas ierīcēm, pētnieki rūpīgi notīrīja un izžāvēja lapas un tad saberza tās smalkā pulverī. Pēc tam pulveri izšķīdināja ūdenī, uzkarsējot maisījumu līdz 220 grādiem pēc Celsija. Šādā temperatūrā samaltās lapas tika turētas 12 stundas. Pēc tam maisījumu izfiltrēja, nošķirot no tā dažādus piejaukumus un pelnus. Šī procesa rezultātā veidojas brūns oglekļa nogulumslānis jeb tā saucamais oglekļa mikrosfēru pūderis. Tam pievienojot kālija hidroskīda šķīdumu un uzkarsējot to atkal līdz nu jau 800 grādiem pēc Celsija mainās mazo daļiņu struktūra un veidojas nu jau melns pulveris, kas oglekļa mikrosfēras pārklāj ar ļoti mazām porām. Tās ogleklim rada papildu virsmas laukumu, kas ļauj izvietot daudz vairāk mini kondensatorus un uzglabāt enerģiju.

Radīt ko šādu no koksnes vai oglēm līdz šim ir izdevies arī citiem, un tādā ziņā šis zinātnieku sasniegums nav nekas jauns, taču līdz šim nevienam vēl nav izdevies izstrādāt tehnoloģiju, kā šādus enerģijas uzkrājējus iegūt no nobirušām koka lapām.

Vairāk par to varat lasīt žurnālā “Newscientist” un tā tā interneta vietnē newscientist.com