Nu jau vairākās pasaules valstīs uzsākta vakcinācija ar tikko radītajām Covid-19 vakcīnām. Tās tapušas triecientempā, tāpēc, protams, daļu sabiedrības dara bažīgus. Ko nozīmē šis ātrais temps un cik dažādas ir jaunās vakcīnas? Daļa no tām arī radītas, izmantojot pavisam jaunas pieejas. Kādi bijuši zinātnieku lielākie izaicinājumi kopš marta, kad sākušies jauno vakcīnu meklējumi, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Ja sāktu vakcinēties, vai varētu Covid uzveikt, vai cilvēkiem pašiem jābūt arvien atbildīgiem?

"Vienmēr, kad vakcīnu veido un pēta, galvenais uzdevums ir un tā arī ir vakcīnas būtība, novērst to, ka cilvēks slimo smagi. Viņš var satikties [ar vīrusu], bet viegli simptomi ir absolūti pieņemami, gan pašam cilvēkam, gan veselības aprūpei," norāda Dace Zavadska. "Par daudzām vakcīnām ir izrādīties tā, ka tās spēj pārtraukt šo transmisiju, šo pārnešanu. Par Covid vakcīnām mēs patreiz nezinām, cik efektīvas tās būs uz transmisiju."

Zavadska skaidro, ka vieni vakcīnas izstrādātāji savā pētījumā jau bija paredzējuši, ka vienlaicīgi skatīsies arī šo efektivitātes rādītāju, tāpec visus pētījuma dalībniekus katru nedēļu testēja uz Covid.

"Kad sāksim kārtīgi vakcinēt un būs diez gan daudz vakcinēti, paies mēnesis, divi un trīs, varēs pateikt, vai ir iespēja arī ar vakcīnu pārtraukt transmisiju. Ja tas tā būs, tad vienkārši brīnišķīgi. Tad arī distancēšanas un maskas daudz ātrāk varēs beigt nēsāt, un varēs apskaut savus mīļos," vērtē Dace Zavadska.

Analizējot vakcīnu drošību, Zavadska bilst, ka, protams, arī pēc Covid vakcīnas saņemšanas jārēķinās, ka līdzīgi kā pēc citas vakcīnas, var būt temperatūra, drudzis, apsārtums, pietūkums.

"Kopumā pēc vakcīnas 28 dienas, varbūt maksimums divi mēneši, kad tie biežāki nevēlamiem notikumiem vajadzētu parādīties," uzskata Dace Zavadska.

Speciāliste min, ka vakcinām ļoti cieši tiek uzraudzīts drošības aspekts, un tām vakcīnām, ko saņems Latvija, trešās fāzes pētījumi sākušies jau vasarā. Medicīnā vienmēr jāatceras, ka runājam par risku un ieguvumiem un kādas blaknes var parādīties vienam no miljona vai simts tūkstošiem

"Runājot par vakcīnām mēs aizmirstam, ka mums ir daudz citu medikamentu, kas ir vēl mazāk pētīti. Mēs ar prieku tos gaidām un ceram no viņiem saņemt gaidīto efektu, piemēram, onkoloģijā vai citas inovatīvās tehnoloģijas medikamentiem. Nekas nav balts vai melns, bet saistībā ar vakcīnām ir milzum daudz zināšanu līdz šim," atzīst Dace Zavadska.

Atjaunots Anatomijas muzejs

Muzejam speciāli novēlēts skelets, galvaskauss šķērsgriezumā, asinsvadu tīklojumi un daudzi citi interesanti eksponāti. Iespēju redzēt šo un vēl vairāk drīzumā piedāvās atjaunotais Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs. Ar ekspozīciju, kuras pirmsākumi meklējami pirms simt gadiem, bet tagad ienākušas jaunas krāsas, iepazīstina šī muzeja vadītāja Ieva Lībiete un muzeja speciāliste Ilze Sirmā.

Anatomikuma komplekss Rīgā, Kronvalda bulvārī, būvēts 19. gadsimta beigās Rīgas Pareizticīgo semināra vajadzībām. Kompleksā ir atradies arī zirgu stallis, bet, uz šo ēku veroties šobrīd, grūti tajā sazīmēt kādreizēju stalli. Ēka ir pārbūvēta, paplašināta, un tagad tajā atrodams atjaunotais Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs. Noslēdzoties ārkārtējai situācijai valstī, muzejs vērs durvis apmeklētājiem.

Viens no muzeja saukļiem ir “Šeit viss ir pa īstam”, un šo sajūtu apmeklējuma laikā vēl jo vairāk piešķirs aplikācija “RSU Museum”. Noskenējot svītru kodu konkrētiem preparātiem muzejā, aplikācija palīdzēs atklāt vēl vairāk informācijas vai, piemēram, ieraudzīt galvaskausu šķērsgriezumā. Gan ieejot muzejā, gan atvadoties no tā, ar cilvēkiem satiekas vēl kāds skelets, un ar to saistīts īpašs stāsts.