Pārtikas nozarē šobrīd ir ne mazums izaicinājumu, klimata pārmaiņas un nepieciešamība pēc jauna veida lauksaimniecības, pārtikas atkritumi un iedzīvotāju paradumu maiņa, pārtikas drošība un arvien jauni atklājumi par dažādu vielu klātesamību ēdienā, tāpat arī ražošanas tehnoloģijas, piegāde un pārtikas industrija nestāv uz vietas.

Kļūstot par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovācijas kopienas «EIT Food» partneri, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) veicinās inovācijas pārtikas industrijā, sākot no lauksaimniecības un ražošanas līdz pat piegādei un klientu apkalpošanai. Laikā, kad daļai pasaules dienaskārtībā ir jautājums par pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu, bet citi domā, kā novērst badu, inovācijām un pārdomātai resursu lietošanas politikai ir liela nozīme. Raidījumā Zināmais nezināmajā par jauno darbības virzienu un par izaicinājumiem pārtikas nozarē Ziemeļvalstu reģionā stāsta RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede un Ziemeļu Ministru padomes Latvijas biroja padomniece ilgtspējas un digitalizācijas jautājumos Maija Kāle.

"Viens virziens, kur Latvijai iespēja sevi parādīt, ir iepakojuma, kas aizvieto plastmasu, ražošana," skaidro Liene Briede. "Otrs, runājot par pārtiku, svarīga ir arī ūdens tēma. Tas attiecas uz ūdens attīrīšanu, veicinot dzert krāna ūdeni, tā arī mazinot plastmasas patēriņu, mazāk iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs."

Kā trešo virzienu viņa min lauksaimniecību, kur zinātnieki var piedāvāt risinājumus gan gaļas ražošanas ciklā, gan domājot par klimata pārmaiņu raisītajām problēmām sausumu vai plūdiem.

Pētījumi par Latvijas meža ogu atliekvielu izmantošanu medicīnā

Cilvēks jau izsenis savā ēdienkartē garšas baudīšanai un veselības uzlabošanai iekļāvis savvaļas ogas. Vienlaikus pētnieki turpina analizēt ogu sastāvdaļas un to, kā tās palīdz cilvēku dzīvības un vielmaiņas procesiem. Latvijas Universitātes zinātnieki nu jau ilgāku laiku pēta meža un purva ogas un to, kā tās palīdz gan izvairīties no iekaisumiem, gan atjaunot mūsu audus, gan arī pasargāt kaulus un skrimšļus no noārdīšanās.

Par melleņu labvēlīgo ietekmi uz redzi būs dzirdēts daudz. Tāpat zināms par vitamīniem bagātajām dzērvenēm un brūklenēm. Tomēr zinātnieki skaidro, ka ogu īpašības un darbības mehānismi ne tuvu vēl nav pilnībā apzināti. Arī Latvijas pētnieki pēdējo gadu garumā ar neatlaidīgu darbu apstiprinājuši jau zināmus un pierādījuši jaunus ogu pozitīvos efektus. No vitamīniem bagāta uztura līdz jaunām skrimšļa šūnām jeb hondroģenēzei – tik plašs ir ogu piedāvātais spektrs. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas studiju programmas profesores Una Riekstiņa un Ruta Muceniece, kā arī doktorante un pētniece Līga Saulīte plašāk iepazīstina ar savu veikumu, kurā izvēlētas melleņu ģints ogas – mežā lasītas mellenes, kultivētās krūmmellenes, brūklenes, kultivētās lielogu dzērvenes un purva dzērvenes. Pētījumā zinātnieces salīdzināja šo ogu izspiedatlieku farmakoloģiskās īpašības, jo izrādās, ka šajās atliekās paliek daudz aktīvu vielu, ko nevajag izmest laukā.