Tehnoloģiju laikmets ļauj klikšķa attālumā piekļūt informācijai par teju visu un zināšanas par pasauli pieejamas sēžot dīvānā. Nav vairs tie laiki, kad ceļš uz izglītību vairumam tika liegts vai šķēršļiem klāts. Un tomēr – vai mēs tiešām kļūstam gudrāki?
Vai zināšanas šodien ir vērtīga prece un kā tas bija senāk? Vai mūsu prātam ir robeža, cik daudz informācijas tas spēj uztvert un vai mūsdienu cilvēks zina, ko ar šo bagātību iesākt?
Šos tematus šķetināsim sarunā ar Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesori Zandu Rubeni, vēsturnieku, Vidzemes Augstskolas padomes locekli un vadošo pētnieku Gati Krūmiņu un Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju, profesoru Jurģi Šķilteru.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Latvijā
Komentāri (4)
Otrkārt, mums kā sabiedrībai pietiktu, ja mēs zinātu par pasaules kariem - ir tikai divi. Un ķīmīķus Mendeļejevu, Ostvaldu taču Rubene zinās nosaukt.
Tāpēc - līdzīgi kā Rubene raksta savā grāmatā Digitālā bērnība, jautājumi ir vairāk kā atbildes.
Es kā skolotāja esmu novērojusi, ka ir zudusi skolēnu spēja izteikties, sistematizēt un vispārināt zināšanas.
---Kaut vai tā pati kompānija SpaceX. Nupat bija veiksmīgs desmitais Starship(a) lidojums. Nu tajā firmā konstruēšanas un izmēģināšanas darbos MI pielieto daudz un nepārtraukti.
---Šobrīd izskatās, ka priekšrocības izglītības ieguvē būs tam, kas prot rīkoties ar MI.
---Vēl paliek pasaules uzskata, jeb dzīvesziņas jautājums. No tā arī daudz kas atkarīgs.
Ari iepriekseja zzDati 1,2 miljonu privatpersonu sensitivo datu noplude janvari bija uznemuma rupjas kludas.
Ka parada jau kalvisa trekno gadu produkts eVeseliba, tad pat valstij 90% visu digitalo projektu ir pec principa sabiedriba ir tehnologiju vergs nevis tehnologijas kalpo katram individam.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X