Baltmugurdzenis, dižraibais dzenis, mazais dzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna, trīspirkstu dzenis un pelēkā dzilna - šīm visām putnu sugām nu tiks pievērsta īpaša uzmanība, jo ir tapis dzeņu aizsardzības plāns. Balstoties uz bioloģiskās daudzveidības monitoringa datiem, Dabas aizsardzības pārvalde jau iepriekš vēstīja, ka dzeņu populācija Latvijā samazinās. Kāpēc tieši šiem putniem nepieciešama īpaša uzmanība un vai varam prognozēt, ka šo meža putnu skaits nākotnē atkal palielināsies, vērtē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks un ornitologs Madars Bergmanis.

Dabas daudzveidības neesamība un mežsaimniecības intensitātes pieaugums nodara kaitējumu dzeņiem. Pētnieki cer, ka īstejnojot izstrādāto plānu, dzeņu skaits vismaz nesamazināsies, nevis palielināsies. Dzeņiem vajadzīgi resnāki koki, nekā jau šobrīd drīkst cirst.

"Jo mazāk dzeņu, jo iespēja savairoties dažādām kukaiņu sugām, kas apdraud meža ekosistēmu un arī mežsaimnieciskos mērķus," norāda Jānis Priednieks.

Viens no dzeņu aizsardzības plāna punktiem iesaka necirst kokus ligzdošanas sezonas laikā. Tāpat, izstrādājot plānu, domāts, kā padarīt mežsaimniecības ietekmi mazāk jūtamu.

"Varbūt tas liekas daudz – palielināt ekoloģisko koku skaitu vai vairāk atstāt mirušos kokus, bet no dzeņa viedokļa kailcirtē nepaliek nekas," norāda Madars Bergmanis.

Kas notiktu, ja dzeņu dabā nebūtu?

"Kukaiņu savaldīšanas problēmas pilnībā būtu cilvēka ziņā," norāda Madars Bergmanis "Otra dzeņa loma ir dobumu kalšāna. Ir daudz citu putnu un dzīvnieku, kas izmanto dobumus, un dabisku dobumu mežā nav daudz. Dzeņu kaltos dobumos var ligzdot zīlītes, mušķērāji.

Vesela sugu grupa atkarīga no dzeņu kaltiem dobumiem, ja tādu nebūtu arī vairāki desmiti citu sugu izzustu."

Jānis Priednieks pieblist, ka arī mūsu varenā eksporta nozare - kokrūpniecība - varētu sabrukt īsā laikā.

Aicina līdzdarboties Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta tapšanā

Raidījumā Zināmais nezināmajā pagājušā gada pavasarī runājām par Eiropas un Latvijas putnu atlantiem, un šobrīd iespējams palūkoties, kā šis process virzījies tālāk. Finišu ir sasniedzis Eiropas ligzdojošo putnu atlants un sekmīgi ir noritējis darbs pie Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta. Kādu informāciju piedāvā Eiropas atlants un kā šobrīd ziemā sabiedrība var līdzdarboties Latvijas atlanta tapšanā, stāsta ornitologs, ligzdojošo putnu atlantu koordinators Andris Dekants.

Labs papildinājums ikvienam cilvēkam mājās, arī tad, ja nav tiešas saistības ar putnu pētniecību, tā par nesen iznākušo otro Eiropas ligzdojošo putnu atlantu stāsta ornitologs Andris Dekants.

Atlants ir bieza grāmata, iegādājama internetā, tā patiks ikvienam, kam ir interese par dabu un putniem, un to papildina ilustrācijas, ko veidojuši 46 mākslinieki. Andris Dekants stāsta, kāda informācija atlantā apkopota un kam tā vēl varētu būt noderīga.

Savukārt šī gada februārī ir iecerēts izdot vēl kādu grāmatu - “Ligzdojošo putnu atlantu”, kurā būtu apkopoti četri līdz šim realizēti atlanti kopš 1980. gada gan Latvijā, gan Eiropā. Latvijā līdz šim atsevišķi īstenoti divi atlanti, un kopš 2020. gada sācies trešais. Atšķirībā no Eiropas atlanta Latvijas līmenī, protams, ir interese daudz smalkāk aplūkot putnu sugu izplatību un daudzveidību. Latvijā šāds atlants tiek īstenots ik pa 20 gadiem, dati tiek vākti piecu gadu garumā, un pašreizējais turpināsies līdz 2024. gada beigām.