Nu jau mitējušies strīdi, vai klimata pārmaiņas notiek. Tāpat arī zinātnieki daudzas desmitgades norāda uz cilvēka ietekmi šajā procesā, taču arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai šīs izmainas var apturēt, patīt atpakaļ vai iesaldēt. Ja tomēr nē, kā pielāgoties. Jaunākais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums fokusējas uz adaptāciju klimata pārmaiņām.

Vai tehnoloģijas būs panaceja un vai pilsētas ir tikai riska zona vai arī glābiņš, klimatam mainoties, vērtē vides zinātnes doktors, biedrības Zaļā Brīvība vadītājs Jānis Brizga un Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja Laura Treimane.

Jaunākais ziņojums ir otrais no trim: pirmais bija 2021.gadā un bija saistīts ar fizikālajām zinātnē, šis vairāk lūkojas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, trešais būs aprīlī un tas būs saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Pirmo reizi tik apjomīgs ziņojums, kas aptver vairāk nekā 3000 lappuses.

"Būtiskākais ziņojuma secinājums – klimata pārmaiņu ātrums un ietekme strauji palielinās. Šobrīd ietekme pārspēj pašreizējo adaptācijas pasākumus, tas rada sekas," skaidro Laura Treimane.

"Uzsvērts, ka šobrīd klimata pārmaiņu sekas nevaram kompensēt ar adaptējošiem pasākumiem.

Ziņojums piedāvā detalizētu izpratni, kā klimata pārmaiņas ietekmē konkrētus pasaules reģionus. Tas ļauj izprast, kā turpmākajos gados tās ietekmēs visu mūsu ikdienu.

"Lielākā daļa pasaules valstu uzsākušas pasākumus pielāgošanās veicināšanai, to arī ziņojums uzsver," papildina Jānis Brizga. "Norāda, ka pasākumi nepietiekami mūs sagatavo mainīgajai klimata situācijai.

Vēl uzsver kā līdz šim nepietiekami novērtētu risku, ka šie klimata pārmaiņu draudi var savstarpēji kombinēties un vēl vairāk pastiprināt riskus."

Kā piemēru viņš min: sausuma periodi var samazināt augsnes mitrumu un tas var vēl vairāk samazināt vietējos nokrišņus un attiecīgi palielināt sausuma riskus.

"Zinātnieki arī uzsver, ka draudi, kas saistīti ar ekstremāliem laika apstākļiem – ilgiem sausuma periodiem vai straujām lietusgāzēm, ir intensīvāki, nekā līdz šim pētnieki bija vērtējuši. Uzskata, ka nākotnē pie dažādiem temperatūras scenārijiem draudi varētu būt milzīgi," turpina Jānis Brizga. "Uzskats, kas bijis līdz šim, ka emisijas nevaram samazināt, varbūt pielāgosimies, šāda veida pieeja visdrīzāk nestrādās. Mums vienkārši nav tik daudz resursu, lai varētu turpināt mainīt klimatu un ieguldīt pielāgošanās pasākumos.

Pietrūks resursu cīnīties visdažādākajās frontēs, gan cīnīties ar jūras līmeņa kāpšanu, ar pieaugošo temperatūru, ar nokrišņu izmaiņām. Tas atstāj ietekmi plašā diapazonā – lauksaimniecībā, veselībā, pilsētu infrastruktūrā, citās jomā.

Tik plašas izmaiņas ierastajā dzīves sistēmā nespēsim veikt tik īsā laika periodā."

Ja samazinām emisijas šodien, dabas procesi vēl ilgtermiņā mēģinās atkopties no visa. Jānis Brizga to salīdzina ar lielu kuģi, kurš iet un trajektoriju nemaina, bet kad tā sāk mainīties, pēc tam to apturēt ir ļoti grūti.

Laura Treimane iepazīstina ar galvenajiem riskiem klimata pārmaiņu ziņā Eiropā.

"Ir redzamas negatīvas ietekmes cilvēkiem, ekonomikai un infrastruktūrai, īpaši piekrastes un iekšzemes plūdu dēļ. Tāpat riski attiecas gan uz cilvēku fizisko, gan mentālo veselību: paaugstināts stress un pieaug cilvēku mirstība karstuma un temperatūras paaugstināšanās dēļ," skaidro Laura Treimane.

"Ūdens trūkums arī Eiropā vairākiem savstarpēji saistītiem sektoriem, kā arī lauksamniecības ražas samazināšanās karstuma un sausuma mijiedarbības ietekmē."

"Pielāgošanas politika balstās spējā pielāgoties apstākļu mainībai. Noturība bieži ir atkarīga, cik daudzveidīgas ir mūsu sistēmas un rīcības. Praktiski tas varētu būt piemērs par industriālo lauksaimniecību, kur mums ir lielās platībās viens kultūraugs, kas aug, līdz šāda veida sistēma ir vārīga šādos mainīgos laika apstākļos, jo var parādīties kāda slimība, kaitēklis var strauji izplatīties un iznīcināt  visu ražu," analizē Jānis Brizga.

Viņš norāda, ziņojums piedāvā klimata adaptācijas pasākumos.

"Mēs dzīvojam neskaidrības laikmetā, mums jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, risinājumiem. Jāstāda dažādi kultūraugi, kas samazinātu risku, ka nākamā gadā sausuma dēļ visa raža pazudīs," vērtē Jānis Brizga.

"Līdzšinējie centieni maksimāli palielināt efektivitāti visādās jomās ir samazinājuši noturību pret mainīgajiem klimata apstākļiem. Lauksaimniecības, enerģētikas, transporta sistēmas esam padarījusi trauslas, ļoti jūtīgas pret dažādām izmaiņām."

Nākotnes tehnoloģijas siltumnīcās

Roboti un tehnoloģijas jau šobrīd ienāk dārza darbos. Roboti palīdz ravēt, regulēt ūdens daudzumu augiem siltumnīcās un ne to vien. Bet vai ar tehnoloģiju palīdzību mēs kādreiz varēsim audzēt tādus dārzeņus un augļus, kam minimāli būtu nepieciešama augsne, ūdens un citas prasības? Kādas varētu izskatīties siltumnīcas un audzētavas nākotnē?

Lai izaudzētu pārtikai lietojamus augļus un dārzeņus, augiem ir nepieciešama aprūpe. Vispirms ir jāsēj sēklas, tālāk vajadzīgs mitrums, saules gaisma, un ir arī citas prasības. Tātad – cilvēku rūpes lielas, un darāmo darbu daudz, tāpēc runājam par to, kā cilvēkam un visai pārējai videi augļu un dārzeņu audzēšanā spētu palīdzēt roboti.

Saruna ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesori un vadošo pētnieci Inu Alsiņu un šī paša institūta docentu un vadošo pētnieku Kasparu Kampusu. Sarunas iesākumā noskaidrojam, vai jau šobrīd ir vērojams, ka augļkopībā ienāktu jaunākās tehnoloģijas, un Ina Alsiņa atbild apstiprinoši.

Un vēl – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” pētnieki izveidojuši automatizētu robotu nezāļu ravēšanai, tātad arī šādi palīdz tehnoloģijas.

Bet Kaspars Kampuss stāsta, kā robotizācija saistīta ar ogu audzēšanu.