Palielinoties cilvēka mūža ilgumam, aizvien palielinās arī zinātnieku interese par novecošanos un ar to saistītajām slimībām. Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies neirodeģeneratīvajām saslimšanām un konkrētāk Alcheimera slimībai. Šķiet, šī slimība aizvien vairāk nonāk zinātnieku interešu lokā. Kas jauns noskaidrots gan par to, kā šī saslimšana rodas, gan par to, kā to aizkavēt un ārstēt? Stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore un vadošā pētniece Baiba Jansone un Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Zanda Priede.

Valodu apguve un instrumentu spēle var aizkavēt demences attīstību

Jau skolas gados būsim saskārušies ar izteikumu, ka nepieciešams no galvas apgūt dzejoļus un dziesmas, lai trenētu atmiņu. Čehu tautas sakāmvārds māca, ka mēs dzīvojot tik reižu, cik valodu zinām. Skolotāju norādījumiem un sakāmvārdiem pamatojums patiešām meklējams arī neirozinātnē. Pētījumi apliecina svešvalodu, dziesmu, dzejoļu apguvi, kā arī mūzikas instrumentu spēles un citu darbību būtisko nozīmi, lai cilvēkam pēc iespējas ilgāk saglabātos kognitīvās funkcijas un prasme veikt ikdienišķus pienākumus.

Par to, kā valodu apguve, mūzikas instrumentu spēle un citas darbības var pasargāt no demences, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts-neirologs Andrejs Kostiks un doktorants Redingas universitātē Lielbritānijā Toms Voits.

Par demenci pieņemts dēvēt kognitīvos traucējumus, kad cilvēks ir ierobežots savās aktivitātēs ikdienā un nevar veikt dažādas darbības. Andrejs Kostiks sarunā skaidro, ka kognitīvie traucējumi var būt dažādi – gan atmiņas zudums, gan ierobežotas runas spējas, tāpat šie traucējumi var skart cilvēka uzmanību, kā arī spēju orientēties un reaģēt. Savukārt pirmssākums demencei var būt vairākas atšķirīgas saslimšanas.

Viena nodarbe, kas var palīdzēt aizkavēt demences attīstību, ir valodu apguve. Toms Voits apstiprina, ka valodu mācīšanās demenci varētu aizkavēt par četriem līdz pieciem gadiem. Toms Voits šobrīd studē doktorantūrā Redingas universitātē Lielbritānijā un pēta, kā bilingvisms jeb divvalodība ietekmē kognitīvās spējas veseliem cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem. Viņš stāsta, ka bilingvisma pētījumi ir attīstījušies tikai pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā, tādēļ šādu pētījumu nav daudz, taču līdz šim veiktie ir uzrādījuši vērā ņemamus rezultātus.