Arvien vairāk cilvēkiem visā pasaulē tiek diagnosticēts autisms. Pēdējo 50 gadu laikā cilvēku skaits, kas ar to saskāries, ir ievērojami audzis. Tas liek ne tikai pētniekiem vairāk pievērsties autisma izzināšanai, bet, protams, raisa arī apkārtējā sabiedrībā interesi, kāpēc šādu cilvēku kļūst arvien vairāk. Šobrīd autisma cēloņi aizvien nav līdz galam izpētīti. Taču vienlaikus zinātnieki regulāri nāk klajā ar jaunām versijām par to, kas tad ietekmē autisma rašanos un kas un vai to var ārstēt. Par jaunākajām zinātniskajām atziņām šajā jomā stāsta bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Mūzika var palīdzēt mazināt sāpes

Ir zināms, ka mūzikas terapija palīdz atveseļoties pēc insulta un veicina kustību un smadzeņu atjaunošanos dažādu citu slimību gadījumos, bet izrādās, šī terapija arī remdē sāpes, stāsta mūzikas terapeite Dzintra Zariņa.

Mūzikas terapeite Dzintra Zariņa  rāda uz kompaktdisku kaudzīti, kur ir gan meditatīvā, gan klasiskā, gan popmūzika, kā arī čigānu melodijas. Šīs skaņas atkarībā no diagnozes palīdz cerebrālās triekas, multiplās skleroze, astmas, parkinsona slimības, autisma, depresijas un daudzu citu kaišu ārstēšanā. Dzintra Zariņa man demonstrē arī jaunāko tehnoloģiju - vibroakustisko krēslu.

Mūzikas terapeite stāsta, ka vibroakustiskās terapijas pamatlicējs ir norvēģu terapeits un pedagogs Olafs Skille (Ola Skille), kurš pagājušā gadsimta 60. gadu nogalē strādāja ar bērniem, kuri cieta no smagiem fiziskās un garīgās veselības traucējumiem. Viņusmocīja krampju lēkmes un Olafs Skilles šādos gadījumos mēdza spēlēt kontrabasu un novēroja, ka bērni šo skaņu iespaidā vieglāk pārcieš šīs lēkmes. Viņš sāka konstruēt iekārtas, ko pats nodēvēja par "skaņu vannām": ar pupiņām pildītu maisu lika starp skaļruņiem, uz maisa noguldīja pacientu un atskaņoja mūziku tā, lai tā ievibrē pupiņu maisu, savukārt maisa radītās vibrācijas iedarbojas tālāk uz cilvēka ķermeni.

Mūzikas terapija palīdz arī sāpju gadījumā – skaņas radītās frekvences atbalsojas smadzenēs un tur ierosina vairākas pozitīvas darbības.