Raidījuma Zināmais nezināmajā galvenais varonis ir gana toksisks ķīmiskais elements - proti, svins. Visā pasaulē zinātnieki meklē iespējas radīt tādus materiālus, kas varētu aizstāt svinu jeb konkrētāk svina cirkonāta titanātu dažādās tehnoloģijās. Tādi pētījumi notiek arī Latvijā – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā. Kādas ir iespējas un ko pētnieki noskaidrojuši, stāsta Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošo pētnieci Mariju Dunci.

Svina dažādais pielietojums

Smags, mīksts metāls, no kura senatnē gatavoja gan monētas, gan ūdensvadus, gan vīna traukus un ar to arī indēja nevēlamus ļaudis - tas ir svins. Vairāk par svina gan labajām gan sliktajām  īpašībām un tā izmantojumu mūsdienās stāsta Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes asociētais profesors Jānis Švirksts.

Jānis Švirksts nolicis uz galda tumši pelēku svina plāksnīti, kas viegli padodas locīšanai, profesors to viegli pārgriež uz pusēm un parāda, ka griezuma vietā metāls spoži spīd.

Lai panāktu krāsu pigmentu spožumu tām pievieno šo metālu, svinu izmanto dažādos metāla sakausējumos, akumulatoros, vadu pārklājumos. Svins arī pasargā no radioaktīva starojuma, bet pats šis metāls savienojumos ar citiem ķīmiskiem elementiem ir toksisks.

Apkārtējai videi svins kļūst kaitīgs, ja tas ir šķīstošā veidā. Mūsdienās par galvenajiem kaitīgo svina savienojumu nesējiem uzskata automobiļus un dažādus akumulatorus, senatnē, kad cilvēki vēl nezināja par šī metāla toksiskajām īpašībām, tas kaitēja kā vīna uzglabāšanas trauks.